Oktobra vidū rakstnieces Māras Svīres talanta cienītāji godināja viņu 70. jubilejā. Dziesmām bagātas šīs svinības bija Māras Svīres un Vladimira Kaijaka lauku mājās Seces pagastā.
Oktobra vidū rakstnieces Māras Svīres talanta cienītāji godināja viņu 70. jubilejā. Dziesmām bagātas šīs svinības bija Māras Svīres un Vladimira Kaijaka lauku mājās Seces pagastā.
Jubilejas svinības organizēja Aizkraukles vīru koris “Staburags”, kurš jau vairākus gadus sezonas sākuma pirmajā mēģinājumā pulcējas pie viesmīlīgajiem rakstniekiem.
Pāri Daugavai skan dziesmas
Šoreiz Aizkraukles vīriem godināt jubilāri palīdzēja Ķekavas pagasta sieviešu koris “Daugavietes”. Pagalmā pāri Daugavai līdz pat Koknesei aizskanēja gan “Daugaviešu” skandētās latviešu tautasdziesmas, gan vīru kora dziedātā “Staburadze”. Jubilāri īpaši aizkustināja melodija “Mūžu mūžos būs dziesma!”.
Vīru kora prezidents Uldis Švēde no kolektīva jubilārei uzdāvināja keramiķa Jāņa Seiksta veidoto dārza keramikas skulptūru “Annele”. Fotogrāfs Aivars Bite ar savu dāvanu — Staburaga klints attēlu — papildināja rakstnieku dažādu mākslas darbu kolekciju par nu jau pusgadsimtu zem ūdens dusošo Staburagu.
Ziemā sildīs alūksniešu sega
Siltus apsveikuma vārdus rakstniecei veltīja Seces un Staburaga pagasta padomju priekšsēdētājas Ilona Bartkeviča un Aina Ķīse, kā arī Vīgantes pamatskolas skolotājas. Jubilārei ļoti patika staburadziešu uzdāvinātā tautiskā sega, kurā mijas Māras Svīres iemīļotie toņi — zaļais, brūnais, dzeltenais, un tā ir austa Svīres kundzes sirdij tuvajā vietā — Alūksnē.
Savukārt rakstniece tuvākajiem draugiem uzdāvināja savu tikko iznākušo eseju grāmatu “Ja pulkstenis nenodos”.
Raugās uz priekšu
Kad Mārai Svīrei jautāju, ar kādām domām viņa sagaidīja savu 70 gadu jubileju, viņa kā allaž bija optimistiski noskaņota.
— Par gadiem nevajag daudz domāt, un es raugos uz priekšu. Es pat gribētu apmānīt laiku! Man tāds raksturs — gribu skriet, steigties, negribu iet lēnām. Pat ekskursijās vienmēr cenšos būt blakus gidam. Man visu vajag darīt ātri. Es nekad negribētu atgriezties pagātnē, kaut vai senajā Romā, bet ielūkoties nākotnē pēc 100 gadiem gan vēlētos. Ceru, ka datoru ļaunais murgs tomēr nebūs iznīcinājis cilvēkos romantiskas jūtas. Ticu nākotnei un tam, ka cilvēki mīlēs un cietīs ar sirdi, tāpat kā mēs, — pārliecināta Māra Svīre.
Viņa ir dzīvespriecīga un laimīga, ka var rakstīt un izteikt sevi interesantos darbos, kuri tapuši galvenokārt Seces pagastā — lauku klusumā, puķu, upes, koku sabiedrībā.
