Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju — tā savulaik teica Jūlijs Cēzars, iekarodams Partas valsti, ko nespēja izdarīt viens no viņa karavadoņiem. Aptuveni tā aizkraukliete Inta domāja ieraudzīt savu sapņu zemi Taizemi. Taču tas viņai pagaidām nav izdevies.
Braucienu uz Taizemi Inta bija ieplānojusi septembrī. Diemžēl ceļojumu firma nevarēja nokomplektēt grupu, un Inta pieteicās braucienam novembra beigās.
— Beidzot! — nodomāja Inta, kad lidmašīna pacēlās gaisā un uzņēma kursu uz Stambulu. Bet… tas arī viss. Bija paredzēts, ka no Taizemes ar čarterreisu atgriezīsies tūristi un grupa, kurā bija Inta, dosies uz Taizemi. Taču lidmašīna neatlidoja. Tūristus iemitināja pieczvaigžņu viesnīcā. Lidmašīna nebija arī otrajā un trešajā dienā. Izrādās, Taizemē kārtējo reizi bija sākušies nemieri un lidostā streikoja darbinieki.
Inta pa to laiku kopā ar pārējiem tūristiem baudīja Turcijas labumus. Krustu šķērsu “izmala” Stambulu. Tūrisma firma dzīvošanu Stambulā sedza no “savas kabatas”. Tūristiem Taizemes ceļazīmi ir iespējams samainīt pret citu ekskursiju. Taču Inta vēlas aizbraukt uz Taizemi, tāpēc viņa ceļojumam atkal pieteicās martā.
— Ja arī trešajā reizē man neizdosies “ieņemt” Taizemi, tad likšos mierā, acīmredzot man tas nav lemts, — skumji nosaka Inta.
