Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā konferencē Rīgā, kurā izvērtēja administratīvi teritoriālo reformu, ministrs Edmunds Sprūdžs paziņoja par ieceri pašvaldībām piedāvāt brīvprātīgi apvienoties un tagadējo 119 pašvaldību vietā līdz 2020. gadam izveidot 30 pašvaldību. Par katru pievienoto novadu tiktu piedāvāta 100 000 latu valsts dotācija. Ko par šādu ministra Sprūdža ieceri domā Aizkraukles reģiona pašvaldību pārstāvji?
Plāno jaunu likumu
Agrāk Latvijā bija 26 rajoni un lielās pilsētas. Iecere paredz atkal veidot ko līdzīgu kā bija pirms administratīvi teritoriālās reformas. VARAM uzskata, ka daudzviet pašvaldību administratīvās teritorijas neatbilst likuma prasībām — 36 novados iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000, daudzām mazajām pašvaldībām nepietiek nodokļu ieņēmumu, ir lieli izdevumi, un tās nespēj pildīt dažas funkcijas.
VARAM administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās ideju drīzumā iesniegs Ministru kabinetā. Ministrija plāno gatavot arī jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu.
Latvijas novadu karte vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam atgādina raibu lupatdeķi. “Bagātākie novadi investīciju projektu konkursos regulāri uzvar mazākos novadus, palielinot iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības. Mums ir jābeidz šī lupatu deķa raustīšana, kas jau tagad plīst pa visām vīlēm. Mums ir jāskatās patiesībai acīs un jāpieņem drosmīgi lēmumi, nevis tie jāatliek cerībā, ka kaite pāries. Nepāries,” uzskata ministrs.
“Vajag divus miljonus!”
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks: “Šajā konferencē piedalījos, tomēr redzētais un dzirdētais nav viennozīmīgi vērtējams. Sprūdžs informēja par savu vīziju izveidot 30 pašvaldību, tomēr ministrijas pārstāvju prezentētie reformas pētījuma rezultāti ir pretrunā ar viņa teikto. Pētījumā analizēti rezultāti mazajos novados, kuros ir līdz četriem tūkstošiem iedzīvotāju, vidējos, kuros dzīvo līdz 10 tūkstošiem cilvēku, un lielajos, kuros ir virs 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Izvēlēti dažādi kritēriji, piemēram, Eiropas struktūrfondu piesaiste uz vienu iedzīvotāju. Mazajos novados rezultāti lielākoties ir sliktāki. Tie būtu jāpievieno lielākiem novadiem. Bet vidējos novados, kāds ir arī Jaunjelgavas novads, rezultāti ir pat labāki nekā daļai lielo novadu. Tad kādēļ mums būtu vēl ar kādu jāapvienojas? Arī dažos mazajos novados rezultāti ir labāki nekā lielajās pilsētās. Pēc pētījuma rezultātiem dažs lielais novads būtu jādala uz pusēm. Struktūrfondu piesaisti arī nevar vērtēt vienpusīgi, jo bija programmas, kurās varēja piedalīties tikai noteiktas pilsētas, piemēram, pilsētu policentriskās attīstības programmā Aizkraukle piedalījās, bet Jaunjelgavai un Neretai tas bija liegts. Šādi Eiropas naudas piesaistes konkursi parāda pašvaldības administrācijas spējas, bet tās darba analīze vēl neliecina par visa novada attīstību — būtu jāvērtē arī, kā attīstās uzņēmējdarbība, jo ekonomika ir visa pamats. Pētījumā nebija analizēta situācija novados pirms reformas. Sprūdžs vēlas īstenot to, kas ir pretrunā ar pētījumu. Un viņa piedāvātie 100 tūkstošu latu ir maza summa, tās dēļ nav vērts apvienoties. Ko par to var izremontēt? Ielikt jaunus logus? Pirms reformas summa par apvienošanos bija lielāka — 200 tūkstošu latu. Ja piedāvātu vienu miljonu latu pašvaldībai, kas pievienojas, un otru miljonu novadam, kas to pieņem, tad varētu domāt par apvienošanos. Pašlaik 30 novadu veidošanai neredzu pamatojumu.”
“Nav jātracina tauta”
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska: “Atceros laiku, kad bija 26 rajoni un septiņas republikas pilsētas. Katrā rajonā bija ap 20 — 30 vēlētu ciema padomju ar savām izpildkomitejām. Arī rajonu padomes bija tautas vēlētas, nevis veidotas no pašvaldību vadītājiem kā pēdējā laikā pirms reformas. Rajonu padomes koordinēja ciemu padomju darbu, arī līdzekļu ieguldījumu, izlēma svarīgākos jautājumus, kas aktuāli visam rajonam. Ja atmetam tā laika politizēšanu, nemaz tik slikts modelis tas nebija. Tagad mans viedoklis ir šāds: ja valdībā nebūs līdz pēdējam sīkumam izstrādāts nākamo novadu un to pārvaldes modelis, nav jātracina pašvaldības un tauta ar jauniem brīvprātības un uzpirkšanas priekšlikumiem. Vispirms jāsakārto valsts ceļi, satiksmes iespējas, jābūt ļoti skaidram nākotnes redzējumam visās nozarēs. Nevis kā iepriekšējā reformā, kad likvidēja to, kas bija labs, piemēram, rajonu izglītības, kultūras, sporta iestādes, bet vietā neko neradīja, lika novadiem pašiem tikt galā, bet novadu ienākumus procentuāli katru gadu samazina, tāpat kā atbalstu pasažieru pārvadājumiem. Man šķiet, ka Sprūdžam pietrūcis, ar ko izbrīnīt Latviju. Domāt par to, ko iesākt ar tukšajiem pagastiem un ciemiem, kā tos reanimēt, taču ir tik grūti.
Reforma nākotnē noteikti būs, tas ir neizbēgami, bet tai jābūt ar skaidriem valstiski pamatotiem noteikumiem. Un diezin vai, zinot, kā notika iepriekšējā reforma, brīvprātības princips var būt galvenais. Citādi daudzi gribēs būt Ventspils novadā. Un tas Latvijas deķītis tāpat var izskatīties dīvains.”
“Garšīgs burkāns —
kāpēc gan ne?”
Neretas novada pašvaldības vadītājs Antons Blūms: “Kad veidoja novadus, uzrakstu “rajona padome” vajadzēja nomainīt ar uzrakstu “Aizkraukles novads”, un viss būtu bijis kārtībā. Tomēr Aizkraukles novada dome tam pretojās, nabadzīgākās pašvaldības atstājot Daugavas kreisajā krastā. No vienas puses, tagad veidot 30 novadu varētu, bet tas jādara pēc brīvprātības principa. Tāpat kā agrāk, atkal priekšā ir “burkāns” — 100 000 latu. Garšīgs burkāns kopā ar kārtību — kāpēc gan ne? Bet, no otras puses, vai tauta to pieņems? Jo cik gan ilgi var tā streipuļot no viena grāvja otrā un “raustīt grožus”?”
Varbūt pēc desmit gadiem
Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse: “Pirms četriem gadiem biju par 26 novadu izveidi rajonu robežās, bet tagad manas domas ir mainījušās. Tagad novadi ir izveidoti, visi pie tiem pieraduši, ikdienas dzīve pašvaldībās ir sakārtota, tādēļ atkal veikt jaunu reformu nevajag nekādā gadījumā. Varbūt pēc desmit gadiem, bet ne šobrīd.”
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Caune: “Šī administratīvi teritoriālā reforma nav izdevusies. Mazajiem novadiem nelielā budžeta dēļ ir grūti veikt apjomīgus darbus, piemēram, salabot ielas. Nākamā reforma, mazās pašvaldības pievienojot lielākām, ir neizbēgama, un 100 tūkstošu ir liela summa, lai apvienotos.”
Centram jābūt
Aizkrauklē
Seces pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Bartkeviča: “Ministra ieceri pilnībā atbalstu. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, bija ideja izveidot novadu arī bijušā Aizkraukles rajona robežās, tomēr dažu novadu pārstāvji to nevēlējās. Kādi būtu ieguvumi, tagad izveidojot lielu novadu bijušā rajona robežās, pašlaik nevaru pateikt. Sece ir Jaunjelgavas novadā, taču centrs — Jaunjelgava — mums ir nomale. Pagasta iedzīvotājiem pievilcīgāka ir Aizkraukle ar banku, veselības aprūpes, sociālās apdrošināšanas un citiem pakalpojumiem, Aizkraukle arī varētu būt jaunveidojamā novada centrs.”
