Aizkraukles novada dome atbalstīja Rīgā reģistrētās SIA “Aizkraukles krāces” ieceri ierīkot krāčūdens trasi Aizkrauklē, netālu no spēkstacijas, bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā, un nolēma iznomāt 12 gadiem 8,88 hektārus lielu pašvaldības zemesgabalu Dzelzceļa ielā 10 jaukta tipa būvju un darījumu centra izbūvei.
Līdzinātos labākajām pasaulē
SIA “Aizkraukles krāces” pārstāve Līga Brūniņa domi informēja, ka iecerēts izbūvēt krāčūdens sporta centru ar viesnīcu, konferenču zāli, ēdināšanas un atpūtas kompleksu, inventāra veikalu un nomu, tribīnes 1200 skatītājiem, laivu liftu. Starptautiskajiem standartiem atbilstošas mākslīgās krāč-
ūdens trases airētājiem garums varētu būt apmēram 350 — 400 metru, bet kritums — trīs līdz pieci metri. Pie citām Latvijas spēkstacijām nav tik laba, trasei atbilstoša, reljefa. Tā varētu līdzināties vienai no šībrīža desmit labākajām un modernākajām trasēm pasaulē. Trasē iecerēts nodrošināt klinšu upēm līdzīgu straumi ar šķēršļiem. Aizkrauklē varētu trenēties Baltijas un Skandināvijas valstu, Polijas, Dānijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas sportisti, notiktu Eiropas un pasaules čempionāti, ierastos ārvalstu tūristi. Kompleksā būtu vismaz 34 darba vietas — instruktoriem, pārdevējiem, konsultantiem, autovadītājiem, apkalpojošajam un tehniskajam personālam.
Izmaksātu 18 miljonu latu
Objekts kopā ar teritorijas attīrīšanu no naftas produktu piesārņojuma varētu izmaksāt ap 18 miljoniem latu, un līdzekļus iecerēts piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem. Firmas pārstāvji aprēķinājuši, ka ieguldījumus varētu atpelnīt apmēram astoņu gadu laikā. “Mūs atbalsta ūdenssporta cienītāji, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas kanoe federācija, Ekonomikas ministrija un Pļaviņu HES projektētājs — Maskavas institūts “Hidroprojekts”,” atklāj Līga Brūniņa. Tomēr “Latvenergo” skaidru atbildi vēl nedod.
Kā uzzina, tā atsakās
“Bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā ir rūpnīcas ēku paliekas, tā ir piebērta ar celtniecības būvgružiem un piesārņota ar naftas produktiem apmēram 16 metru dziļumā, piesārņojums ieplūdis dolomīta slānī, un tur nekāda saimnieciskā darbība nenotiek,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis. “Apmēram pirms desmit gadiem teritorijas izpēti veica firma “Venteko”, un pilsētas attīstības plānā noteikts, ka teritorijai ir nepieciešama sanācija un rekultivācija, jo tā ir degradēta. Iespējams, šajā laikā piesārņojums ir izplatījies vēl dziļāk, būtu jāveic atkārtota izpēte, kā arī jāizstrādā teritorijas sanācijas un rekultivācijas projekts. Pirms vairākiem gadiem daži ārvalstu investori interesējās par šo objektu, jo vēlējās izveidot būvmateriālu ražotni, taču pēc aprēķinu veikšanas par sanācijai nepieciešamo līdzekļu daudzumu interese apsīka. Tagadējie potenciālie investori apņemas teritoriju sakārtot. Tas gan ir ļoti sarežģīts darbs. Smiltis izrok un apmaina, bet attīrīt dolomītu ir daudz grūtāk.”
Gudrons bija
svarīgāks
Cik daudz naudas vajadzētu teritorijas attīrīšanai no naftas produktiem? “To pašreiz neviens nevar pateikt. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, summa varētu būt no vairākiem simtiem tūkstošu līdz pāris miljoniem latu,” teic Letinska kungs. “Pašvaldībai šādam mērķim nav tik daudz līdzekļu. Pirms dažiem gadiem par šo jautājumu runājām Latvijas Pašvaldību savienībā, toreiz vajadzēja iesniegt līdzekļu pieprasījumu, tomēr citu pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka tajās ir vēl lielākas problēmas, piemēram, gudrona krā-
tuve Inčukalnā, līdz ar to Aizkraukles novads līdzekļus neieguva.”
Ūdeni ņems no
dambja
“Pašvaldība iecerēto krāčūdens centra būvi atbalsta, jo mēs iegūtu sakārtotu teritoriju, jaunas darba vietas, attīstītos tūrisms un arī citi ūdenssporta veidi, piemēram, burāšana. Viesi izmantotu pilsētas infrastruktūru, un novads ekonomiski attīstītos. Teritoriju varētu pārvērst līdz nepazīšanai. Pašvaldība nosūtīja vēstuli Ekonomikas ministrijai, uzņēmumam “Latvenergo” un Maskavas institūtam “Hidroprojekts”, kas ir Pļaviņu HES projekta autors,” stāsta Letinska kungs. “Ekonomikas ministrija mūsu ieceri atbalsta. Savukārt “Hidroprojekta” pārstāvji savā atbildē pagājušā gada oktobrī raksta, ka īstenot ūdens ņemšanu no HES ūdenskrātuves tehniski ir iespējams, un tas dambja drošību neapdraudētu, bet visos jautājumos ieteikts konsultēties ar institūtu. Plānots izveidot divas caurules pusotra metra diametrā un krāčūdens trases vajadzībām ņemt ūdeni no spēkstacijas ūdenskrātuves, bet daļu izlietotā ūdens atkal varētu izmantot elektroenerģijas ražošanai. Savukārt “Latvenergo” pārstāvji skaidru atbildi vēl nav devuši — viņi raksta, ka jāveic vēl pamatīgāka, dziļāka izpēte un viss jāapsver. Acīmredzot būs nepieciešama detalizētāka pirmsprojekta izpēte, vajadzīgs arī Vides pārvaldes atzinums par objekta iespējamo ietekmi uz vidi. Gatavojam materiālus iesniegšanai un izvērtēšanai speciālai Ministru kabineta komisijai. Ceram, ka “Latvenergo” un valdība šo ieceri atbalstīs. Svarīgi būs arī aptaujāt Aizkraukles sabiedrību par šāda objekta nepieciešamību pilsētā.”
Vai plānotais objekts netraucēs pārgāznes būvei? “Nē, noteikti netraucēs, jo pārgāzne ieplānota citā vietā,” teic Letinska kungs. Viņš arī atklāj, ka ideja būvēt ūdenskrāču trasi citiem potenciālajiem investoriem bija jau agrāk, līdzko “Latvenergo” apsvēra iespēju būvēt pārgāzni. Atšķirība tikai tā, ka toreiz investori vēlējās trasi būvēt pārgāznes teritorijā, divus projektus apvienojot vienā, taču Eiropas Savienības institūcijas neparedz HES drošības jautājumus apvienot ar privāto biznesu.
