Olai, vienam no Lieldienu simboliem, atšķirībā no saules un pūpolzara ir diezgan praktisks lietojums, proti, tās īstā vieta ir svētku galdā, pēc tam — vēderā. Lai vārītu olu pasniegtu skaistāk un svētku galds būtu glīti noformēts, nereti izmantojam olu trauciņus, turētājus jeb biķerīšus. Izrādās, tiem ir sena vēsture, turklāt pasaulē ir ļaudis, kas šīs skaistumlietas arī kolekcionē.
Olu biķerīšu krājējus salīdzinājumā ar etiķešu, pastmarku, apsveikuma kartīšu vai vīna pudeļu korķu kolekcionāriem atrast ir gandrīz neiespējami. Draugu un paziņu lokā atrodu vien tādus, kuriem ir pāris olu trauciņu, — katram ģimenes loceklim savs, un tos izmanto tikai svētku reizēs. Pagājušā gada martā Madonas muzejā gan bija apskatāma Angelikas Viduviltas un Karolas Gecas olu biķerīšu kolekcija, tiesa, niecīga daļa no tās. Abas Vaijes Vācijā iemītnieces kopā savākušas ap 5000 dažādu priekšmetu, kas saistās ar Lieldienām, galda klājumu, rotājumiem, tostarp arī neskaitāmi olu biķerīši. Savukārt Lieldienu olu muzejā Zonnenbīlā Vācijā apskatāma kolekcija, kurā ir septiņi tūkstoši dažādu olu trauciņu.
Izrādās, ka olu turētājiem ir tikpat sena vēsture kā daudziem citiem galda piederumiem, ko lietojam mūsdienās. Piemēram, Anglijas karalienes Elizabetes I laika saimniecības grāmatās ap 1690. gadu minēta “sudraba lietiņa olām”, bet 18. gadsimtā olu trauciņi bija daļa no vienota stila servīzes. Ludviķis XV olu biķerīšus popularizēja Francijā, tāpēc cilvēki iegādājās olu trauciņus, jo gribēja līdzināties karalim. Ludviķis XV kļuva slavens ar to, ka spēja nogriezt olai “vāciņu” ar vienu vienīgu vēzienu.
Ar laiku olu trauciņi kļuva kā suvenīrs, ko pārveda mājās no kāda tālāka ceļojuma, apzeltītus un apsudrabotus olu trauciņus dāvināja dzimšanas dienās un kristībās. No porcelāna ražoti olu trauciņi gan nonāca tikai turīgu ļaužu mājās, un vienkāršie iedzīvotāji par to tikai varēja sapņot.
Arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, dodoties uz jaunā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska inaugurācijas ceremoniju, pasniedza simbolisku dāvanu Lieldienu gaidās: sudraba trauku — olu turētāju.
Aizkraukliete Inese stāsta, ka viņas mājās ir vairāk nekā desmit olu trauciņu, ko pati iegādājusies praktiskos nolūkos. “Cenšamies vismaz brīvdienu rītos visa ģimene sapulcēties pie galda uz kopīgām brokastīm, un ola ir viens no mūsu iecienītākajiem ēdieniem, jo to var pagatavot daudzos veidos, bērniem ļoti garšo arī vārītas olas.”
