Kutuzovs — tā sauc Ances mīļoto kaķi, kurš runču kaujās bija savainojis vienu aci. Viņam pilnībā atbilst teiciens — kaķis, kas staigā, kur pašam tīk. Šim teicienam gan īsti vietā vēl piebilde — arī gulšņā viņš, kur pašam tīk. Taču vislabāk viņam patīk gulēt kartona kastēs.
Tiesa, Ance labprāt viņu ņemtu sev blakus arī gultā, bet runcis pret to kategoriski iebilst — gultas nav domātas viņam, viņš ir “karavīrs”, un mīkstās cisas lai tiek kaķenēm!
Ar laiku kartona “gultas” gan saplīst, tad Kutuzovs lepnā vientulībā guļ uz grīdas. Kad Kutuzovam apritēja piektā gadskārta, Ance nolēma iepriecināt jubilāru ar superdāvanu — viņa nopirka kaķu māju, kura bija apvilkta ar greznu, zeltainiem diegiem izšūtu audumu. Taču tā šķita tikai viņai, bet ne gaviļniekam — viņš māju apostīja, apgāja tai riņķī un aizgāja uz savu kartona kasti. Ance, pārsteigta par tādu “nepateicību”, ar varu mēģināja runci iedabūt mājā, nekā — ar lielu spēku viņš izlauzās no Ances satvēriena. Nākamajā dienā viņa izmeta kartona kasti, bet mājā ielika trauciņu Kutuzova iecienītajiem konserviem. Ar priekškājām viņš ielīda mājā, izēda konservus un prom bija. Varbūt māja viņam par tumšu — domāja Ance un izgrieza tai logu. Nekā. Kutuzovam tā bija vienaldzīga.
Laikam jau tā ir: kam lemts rāpot, tas rāpos, kam lemts lidot, tas lidos, un otrādi nemēdz būt — nodomāja Ance un vairs necentās kaķi iedabūt greznajā miteklī. Tagad viņai mājās ir dekoratīvs elements kaķu mājas veidolā. ◆
