Rīgā pulcējās vairāki simti zemnieku, lai valdībai pieprasītu palielināt nacionālās subsīdijas līdz 7 procentiem no valsts budžeta, zemes iegādei nodrošināt zemniekiem bezprocentu kredītu un aizstāvēt lauksaimnieku intereses sarunās par iestāšanos ES.
Trešdien Rīgā pulcējās vairāki simti zemnieku, lai valdībai pieprasītu palielināt nacionālās subsīdijas līdz 7 procentiem no valsts budžeta, zemes iegādei nodrošināt zemniekiem bezprocentu kredītu un aizstāvēt lauksaimnieku intereses sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Saietā pieņemtas divas bargas rezolūcijas, kurās zemkopības ministram pieprasīts mainīt pašreizējo lauksaimniecības politiku — palielināt ražošanu un piepildīt Latviju ar pašražotu pārtiku. Sapulcē nolemts, ka par lauksaimniecības kritisko situāciju atbildīga vienīgi Latvijas valdība. Konkrēti — partija “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “TB”/LNNK.
Šādu nostāju īpaši skaļi pauda valdībā neiekļuvusī Zemnieku savienība. Tomēr pamatots ir dažu saieta dalībnieku atgādinājums šai partijai, ka arī 1995. un 1996. gadā, kad zemkopības ministri bija Zemnieku savienības pārstāvji, Latvijas lauksaimniecības politikā nekādu pozitīvu pārmaiņu nebija. Kritizēt un vainīgos meklēt vienmēr vieglāk nekā, tiekot pie teikšanas, pašiem ko reāli mainīt uz labu. Tuvojas vēlēšanas, tāpēc saprotama zemsaviešu “atmoda”, jo, kā paši zemnieki atzīst, līdz šim viņu problēmas vairāk risinājusi Latvijas Zemnieku federācija, Zemnieku saeima un Piena ražotāju asociācija.
Rezolūcijā par neatliekamajiem Latvijas valdības pasākumiem lauksaimniecības attīstībā strikti norādīts — ja valdība zemnieku prasības neievēros, viņi vasarā rīkos plašas akcijas savu tiesību aizsardzībai. Maz ticams, vai tā notiks, jo lauksaimniekiem vasarā darbs dzīs darbu.
Tomēr jāpriecājas jau par to, kas noticis līdz šim — zemnieki pierādījuši, ka spēj izteikt un argumentēti formulēt savas prasības. Apsveicami, ka viņi nesūkstās, bet meklē risinājumus, saprot, ka bez iestāšanās ES Latvijai nav nākotnes. Lai Latvijas zeme būtu apstrādāta, attīstītos piena un gaļas ražošana, gan lielie saimnieki, gan sīkzemnieki gatavi strādāt, meklēt, uzlabot un pastāvēt par savām tiesībām.
