SIA “DGS Apģērbi” pašlaik darbojas kā franšīzes devēja, un katra veikala vadītājs izvēlas savu darbības politiku. Vieni izlēmuši pārdot apģērbu pēc svara, citi izmanto atlaižu sistēmu. Ziemas sezona, līdzīgi kā citas, nebija pārāk ienesīga. Iedzīvotāju pirktspēja joprojām nav augsta, mainās arī viņu iepirkšanās paradumi. Daudzi izvēlas drēbes pirkt internetā. Tie, kuri agrāk brauca uz ārzemēm, apmeklēja veikalu izpārdošanas, tagad to pašu var nopirkt Latvijā, jo atvērtas vairākas jaunas lielo apģērba veikalu tīklu filiāles.
Starp citu, jauna apģērba tirgotāji jau tagad sāk izvēlēties nākamā, 2017. gada, pavasara kolekcijas. Veikalu vadītāji kopā ar uzņēmuma vadītājiem dodas uz Eiropu, centrālajiem birojiem, lai katrs savas valsts veikalu tīklam atlasītu iespējami vispieprasītākos modeļus. Kad izvēle izdarīta, vispieprasītākos modeļus nodod ražošanai. Tāpēc dažādās valstīs viena zīmola veikalos produkcijas sortiments ir atšķirīgs. Jāpielāgojas arī iedzīvotāju pirktspējai un vēlreiz jāatgādina, ka Latvijā tā nav uzņēmējiem iepriecinoša. Savukārt izpārdošanas laikā, tajā skaitā uz Latviju, atved preci no citām valstīm, kur tai nav bijis pietiekami labs noiets.
Lietotā apģērba tirgus arī atkarīgs no pasaules ekonomikas tendencēm. Ja cilvēki pelna mazāk, nevar atļauties nopirkt jaunu apģērbu, ilgāk valkā esošo. Tas nolietojas un bieži vien otrreizējai izmantošanai pārdošanā nenonāk. Šobrīd joprojām labas kvalitātes lietotais apģērbs ir Lielbritānijā. Tur arī liels patēriņa tirgus, tāpēc jauna apģērba cena ir zemāka.
Tomēr cilvēkus satrauc arī kas cits, ne tikai iepirkšanās. Pagājušās nedēļas lielākais skandāls pasaulē noteikti bija “Panamas lieta” — nopludinātā informācija no Panamas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” par tūkstošiem fizisko un juridisko personu visā pasaulē, kas izveidojuši uzņēmumus un kontus ārzonās. Šādi konti, kuru īpašniekus bieži grūti noskaidrot, ir iecienīts līdzeklis, lai izvairītos no nodokļiem, atmazgātu naudu vai maksātu kukuļus.
Masu mediji šo lietu dara zināmu kā kaut ko ļoti traģisku, ar vēlmi tiesāt visus šajos darījumos iesaistītos. Tomēr katrs šāds gadījums, šīs firmas klients jāvērtē atsevišķi un nevar vienā “maisā” likt, piemēram, tenisistu Ernestu Gulbi un uzņēmēju Aivaru Lembergu. Abu vārdi nosaukti saistībā ar šo lietu. Iespējams, daudzi vienkārši vēlējušies pasargāt savas finanses no likstām — negaidītiem pavērsieniem, piemēram, nestabilās Latvijas ekonomikas. Nav tālu jāmeklē — “Latvijas Krājbankas” un citu banku likvidācijas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem šajā lietā — vai par naudu, kas glabājas ārvalstu kontos, ir nomaksāts nodoklis attiecīgajai valstij, kurai tas pienāktos? Fakts, ka cilvēks naudu glabā kādā ārzemju uzņēmumā, automātiski nenozīmē, ka viņš ir krāpnieks. No otras puses, šī ir tikai vienas firmas — “Mossack Fonseca” — lieta, bet pasaulē šādu uzņēmumu, darījumu tīklu ir daudz.
To, ka ikviens no šiem gadījumiem jāizskata atsevišķi un nepareizi ir nosodīt, neuzzinot patiesību, atzinusi arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone.
Arī Latvijā bija izveidojies līdzīgs skandāls — ar VID negodīgajiem darbiniekiem, kuri gadiem slēpa savus ienākumus, iespējams, izmantojot savu dienesta stāvokli. Par šādu VID darbinieku rīcību — shēmām, kas izveidotas darbojas “uz savu kabatu” — uzņēmēju vidē Latvijā runāja daudz agrāk, pirms vēl lieta nonāca atklātībā. Loģiski domājot — kā tas bija iespējams, ka pats VID nekad nav analizējis savu darbinieku ienākumus? Vai tas nav smieklīgi? Arī šīs darbības, līdzīgi kā “Panamas lieta”, turpinājušās gadiem, gadu desmitiem. Varbūt lietderīgi pie atbildības saukt arī iepriekšējos dienesta vadītājus? Visticamāk, tas nenotiks, lietai pieliks punktu pierādījumu trūkuma dēļ.
Solvita Āboltiņa kādā intervijā norādīja, ka lēmums šos noziedzīgās darbībās pieķertos cilvēkus pārcelt darbā uz citām struktūrām ir nepareizs. Ja cilvēks ir “sasmērējies” vienā vietā, citā turpinās iesākto. Ko tādiem darīt? “Vilka pasi” rokās, un lai iet pats meklēt darbu!
Runājot par Krievijas televīzijas kanāla “RTR Russija” retranslācijas slēgšanu sešus mēnešus, gribas ticēt, ka Krievijas puses juristi neatradīs sev labvēlīgus iemeslus, lai Latviju iesūdzētu tiesā, uzvarētu tajā un piedzītu kompensāciju par šādu darbību. Cik zinu, latvieši, tajā skaitā es, neskatās šī kanāla raidījumus, bet attiecīgi krieviem Latvijā nav pat priekšstata, kas notiek LTV ēterā. Neesmu pārliecināts, vai šāda aizliegšana kaut ko būtiski mainīs.
Aktuāla ir arī “Lattelecom” un LMT apvienošanās. Monopoli rodas, tas ir neizbēgami. Atceros, kā Aizkrauklē un citviet Latvijā ienāca lielveikali, piemēram, “Saulīte”. Daudzas pilsētas bija pret šādu lielu tirgus spēlētāju ielaišanu savā vidē. Spilgts piemērs bija Ogre. Tomēr “Maxima” un “Rimi” tagad ir vai katrā pilsētā. Līdzīgi ar telekomunikāciju kompānijām. Ja runas par apvienošanos sāktas, tā arī notiks. Ja šajā darījumā paredzēts kaut ko pārdot ārvalstu investoriem, tai vajadzētu būtu pēc iespējas augstākai summai.
Pēdējais neizdevies darījums valstij ir saistībā ar “Liepājas metalurgu”. Jaunā īpašnieka darbības rezultāti šobrīd galīgi nav iepriecinoši. Protams, metalurģija visā pasaulē cieš krīzi jau daudzus gadus, tāpēc gaidīt brīnumu no Ukrainas uzņēmējiem bija neprātīgi.
Valdība par daudz aizrāvusies ar smēķētāju apkarošanu, izdomājot un lemjot par dažādiem aizliegumiem, lai tā vietā visu spēku un uzmanību veltītu valsts ekonomikas attīstībai. Latviešiem atšķirībā no igauņiem patīk ieslīgt sīkumos, aizmirstot vai nevēloties lemt par patiesi svarīgām lietām.
Varbūt tāpēc puse aptaujāto iedzīvotāju Latvijā vēlas, lai Guntis Belēvičs atstāj veselības ministra krēslu kādam citam. Problēmas veselības nozarē milzušas daudzus gadus, kāpēc tagad pāris mēnešos gaidīt pēkšņu risinājumu, kas būs labs visām iesaistītajām pusēm? Viņš ne tikai ciparus pārskaita, domājot, ko kā ietaupīt, bet arī dara reālas lietas. Bet, ja sāc ko darīt, kritizētāji vienmēr uzradīsies. Kļūdas būs vienmēr, tāpat kā biznesā, bet Belēvičs veselības jomā nav iesācējs.
