Nu jau vairāk kā mēnesi kvēlo naida ugunskurs, kuram iekuru sagatavoja viens no lielākajiem Dānijas laikrakstiem, publicējot musulmaņiem nepieņemamās karikatūras par pravieti Muhamedu.
Nu jau vairāk kā mēnesi kvēlo naida ugunskurs, kuram iekuru sagatavoja viens no lielākajiem Dānijas laikrakstiem, publicējot musulmaņiem nepieņemamās karikatūras par pravieti Muhamedu. Tagad dāņiem atliek vien noskatīties, kā dedzina viņu karogus un vēstniecības, ka preču boikota dēļ zaudējumus cieš preču ražotāji, kā tiek ierobežoti ceļojumi uz musulmaņu valstīm.
Saistībā ar to šīsnedēļas sākumā Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē ES ārlietu ministri aicināja, īstenojot vienu no demokrātijas pamatbrīvībām — vārda un preses brīvību, neaizmirst arī par savstarpējo iecietību un atbildību.
Taču šis skandāls nebūt nav tik viennozīmīgs, kā pirmajā mirklī šķiet. Tas ir kā greizais spogulis, kurš atklāj vairākas zemūdens klintis.
Dāņi karikatūru publicēšanu uzskata par vārda brīvības izpausmi. Diemžēl šis termins nav formulējams kā likums, un to dažkārt saprot kā visatļautību. Būtībā vārda brīvības interpretējums parāda katra indivīda inteliģenci un iekšējo kultūru. Arhibīskaps Jānis Vanags uzskata, ka musulmaņi “protestē nevis pret vārda brīvību Rietumu pasaulē, bet drīzāk stulbu, augstprātīgu un pilnīgi nevajadzīgu mediju izlēcienu”.
Taču ir viens bet … karikatūras jau nav par islamu, bet gan par terorismu islama aizsegā. Par to, šķiet, visprecīzāk izteicies Jordānijas laikraksta “Al—Shinan” redaktors Džihads Momani. Viņš, aicinot visas pasaules musulmaņus būt saprātīgiem, jautā: “Kas nodara lielāku kaitējumu islamam — šīs karikatūras vai to nolaupītāju fotogrāfijas, kuri saviem upuriem pārgriež rīkli kameru priekšā, vai arī teroristi — pašnāvnieki, kas sevi uzspridzina kāzu ceremonijas laikā Ammānā?”(“Kultūras Forums”)
Visdīvainākais tomēr šķiet tas, ka sašutuma “vaininieces” karikatūras Dānijas avīzē publicētas nevis tagad, bet gandrīz vai pirms pusgada — 30. septembrī. Tas vien liek domāt, ka tās bijušas tikai divu pasauļu politisko cīņu skandāla iegansts. Šķiet, visu nemieru drāmu, kurā nu jau ir arī ap pussimts bojāgājušo, iestudējis patiešām talantīgs režisors, kura lugā kā greizā spogulī var ieraudzīt ne vienu vien problēmu.
