Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti, pārbaudot ziemāju platības visā Latvijā, secinājuši, ka tiem ir pietiekami attīstīta sakņu sistēma, kas nodrošina augu labu pārziemošanu. Vasaras un rudens sausums var ietekmēt dažus laukus pavasarī. Tādēļ saimniekiem laikus jādomā, kā rīkoties, ja sējumi tomēr nav pārziemojuši.
Ziemas rapsi izdevās iesēt augustā — laikus un bez problēmām. Platībās ar smagāku augsnes sastāvu vai bezaršanas tehnoloģijā apstrādātos laukos ziemas rapsis sadīdzis ļoti nevienmērīgi, un dīgšana turpinājās līdz pat septembra sākumam pēc nelielajiem nokrišņiem. Šāda situācija biežāk bija novērojama Zemgales reģionā. Kopumā rapsis sagatavojies ziemošanai — ir apmierinoša biezība, pietiekami attīstīta sakņu sistēma un lapu skaits.
Ar ziemājiem šoruden apsēts līdzīgi kā pagājušajā gadā. Rudzu iesēts tikpat — ap 37 tūkstošiem hektāru, ziemas rapsis pērn sēts 68 tūkstošos hektāru, bet šogad par 5% vairāk. Ziemas kvieši pagājušajā gadā aizņēma ap 300 tūkstošiem hektāru, šoruden iesēti vairāk.
Septembrī nolijušais lietus bija pietiekams arī veiksmīgai ziemas labības sējai. Pēc pērnās ziemas zemnieki šogad sēja izturīgas ziemas kviešu šķirnes. Populārākās ir ‘Skagen’ un ‘Edvīns’. Oktobrī sējumiem nedaudz trūka mitruma, siltais novembris un nokrišņi situāciju krasi uzlaboja. ◆
