Ziemāju sējumos Aizkraukles apkārtnē kviešiem vērojama pelēkplankumainība un sniega pelējums, bet rudziem manīta miltrasa. Tā kā atsākusies augu veģetācija, tiem nepieciešams papildmēslojums.
Ziemāju sējumos Aizkraukles apkārtnē kviešiem vērojama pelēkplankumainība un sniega pelējums, bet rudziem manīta miltrasa. Tā kā atsākusies augu veģetācija, tiem nepieciešams papildmēslojums.
Inita Sudraba, augu aizsardzības inspektore
Lietainais 2003. gada augusts aizkavēja augsnes sagatavošanu ziemāju sējai. Lielāko daļu ziemāju iesēja septembra otrajā pusē, tāpēc vairākums sējumu sadīga no septembra vidus līdz oktobra sākumam. Augsnes mitrums bija pietiekams, tāpēc dīgstošajiem augiem veidojās stabila, pietiekami dziļa sakņu sistēma, lai tie varētu pārziemot.
Slapjos tīrumus ecēt neiesaka
Gan ziemas kvieši, gan rudzi līdz ziemošanai sasniedza trīs, četru lapu un cerošanas sākuma fāzi. Pirms pārziemošanas nedaudz bija izplatījusies sakņu puve, kā arī lapu pelēkplankumainība.
Apskatot laukus Aizkraukles apkārtnē, redzu, ka ziemas kviešiem pēc pārziemošanas nedaudz apsalušas lapas, vērojama lapu pelēkplankumainība. Miltrasas nav, bet ir sniega pelējums. Slimība šogad izplatījusies vienmērīgi — pa visu lauku, tomēr bojājumi ir maznozīmīgi, jo bojā gājis maz augu un maz bojātu cerojošo dzinumu. Bojātas galvenokārt apakšējās lapas. Lai veicinātu straujāku cerošanu un labāku papildmēslojuma izmantošanu, ieteicama ziemas kviešu ecēšana ar vieglajām ecēšām. Līdz ar to iznīcinās arī sadīgušās nezāles. Slapjos tīrumus ecēt gan nevajadzētu, jo tad sniega pelējums izplatās vēl straujāk.
Rudzi izturīgāki
Ziemas rudziem sniega pelējuma izplatība ir mazāka nekā kviešiem. Agrāk iesētiem rudziem tā manāma uz apakšējām lapām, vietām bojāti jaunie dzinumi. Uz apakšējām lapām konstatēta arī miltrasa.
Lielākajai daļai pārziemojušo graudaugu jaunie cerojošie dzinumi ir veseli, tāpēc var uzskatīt, ka augi normāli pārziemojuši un gatavi turpināt vai drīz sākt cerošanu. Pirms divām nedēļām atjaunojās augu veģetācija, tāpēc šajā laikā augiem nepieciešams slāpekļa papildmēslojums.
Darbi augļudārzā
Piemājas saimniecībās pēdējais laiks kopt augļudārzu. Līdz pumpuru piebriešanai ieteicams izretināt augļukoku vainagus, kā arī izgriezt mehāniski bojātos, panīkušos un nokaltušos zarus. Svarīgi no dārza izvākt zemē palikušos augļu puves bojātos augļus, lai pēc koku noziedēšanas jaunajiem augļu aizmetņiem nebūtu iespējas inficēties ar puves izraisītāju.
Jānovērtē augļukoku vēža izplatība dārzā katram kokam: viena izteikti redzama rēta uz koka stumbra parasti nav vienīgā. Apmēram ik pēc pusmetra šīs rētas atkārtojas, tikai iegrimumi un to diametrs ir mazāki. Tas nozīmē, ka augļukoku vēzis ir pilnībā inficējis koku. Šādus kokus vislabāk nozāģēt un sadedzināt, lai ierobežotu slimības izplatīšanos savā un kaimiņu dārzā. Potzarus no šādiem kokiem izvēlēties nav vēlams, jo tie parasti ir slimi. Profilaktiskai apstrādei pret augļukoku vēzi pirms pumpuru plaukšanas var izmantot 3% Bordo šķīdumu vai fungicīdu “Čempions”.
Līdz upeņu pumpuru plaukšanai iesaku tos pārbaudīt, lai noteiktu upeņu pumpuru ērces izplatību. Ar ērcēm invadētie pumpuri ir apaļi, uzbrieduši un neizplaukst. Ja tādu nav daudz, tie jānorauj un jāsadedzina, bet, ja uz zariem ir daudz šādu pumpuru, bojātie zari jāizgriež līdz pat apakšai. Stipras invāzijas gadījumā krūmi jāizrok un jāiznīcina, bet otrreiz tajā pašā vietā stādīt jaunus nav ieteicams.
