Sabiedrībā joprojām dzīva mūsu dižā valstsvīra Kārļa Ulmaņa iedibinātā “Draudzīgā aicinājuma” diena, kad cilvēki atceras savu pirmo skolu un dāvina tai paliekošas vērtības: grāmatas, mākslas darbus.
Sabiedrībā joprojām dzīva mūsu dižā valstsvīra Kārļa Ulmaņa iedibinātā “Draudzīgā aicinājuma” diena, kad cilvēki atceras savu pirmo skolu un dāvina tai paliekošas vērtības: grāmatas, mākslas darbus. Latvijā nostiprinājusies tradīcija šajā dienā — 28. janvārī — godināt tos, kuri gada laikā visvairāk palīdzējuši skolām.
Šo tradīciju turpina Draudzīgā aicinājuma Cēsu ģimnāzija. 2004. gadā man bija gods iesaistīties šajā plašajā pasākumā. Par nozīmīgu ieguldījumu — vairāku grāmatu dāvināšanu 1000 eksemplāros Latvijas skolu bibliotēkām — medaļu un Atzinības rakstu toreiz saņēma Amerikas latvietis ārsts Aivars Slucis. Izglītības un zinātnes ministrijai nodeva Rugāju mazpulka vadītājas Margaritas Stradiņas grāmatu “Atņemtā dzimtene”, bijušā Kurzemes aizstāvja un politieslodzītā Teofīla Dreimaņa atmiņu vēstījumu “Straumē ierautie”, jelgavnieces Veltas Gulbes — Šimanskas “Tas bija toreiz” un manas grāmatas “Vasara, kurā salūza likteņi”, “Pārnākt mājās”, tām 2005. gadā pievienojās albums “Fotogrāfiskas piezīmes”. Visām šīm grāmatām vajadzētu būt ikvienas skolas bibliotēkā.
Grāmatu autori, ar kuriem es bieži tiekos, allaž vaicā: kā skolās vērtē mūsu grāmatas, vai tās lasa? Atbilžu nav. Skolēni, kuriem esmu to vaicājis, atbild: “Ko nu grāmatas! Tagad mēs vairāk ar datoriem! Internets, saprotiet…” Klusē arī skolotāji. Viņi man atbildējuši: jāpaskatās… laikam jau ir bibliotēkā… Tas arī viss. Vai grāmatas vairs nelasa ne skolotāji, ne skolēni? Vai velti dāvinām grāmatas, kuras šodien kļūst arvien dārgākas, ja tās nelasa?
Zinu, ka šogad atkal daudzi atcerēsies savas pirmās skolas un dāvinās tām grāmatas. Man lūgums skolotājiem un skolēniem: atrakstiet man, kuras no nosauktajām grāmatām esat lasījuši, kā jums tās patika, ko vēlaties pavaicāt autoriem? Vai par tām runāts arī kādā mācību stundā?
Uz katru nopietnu vēstuli vai pasta atklātni es atbildēšu. Interesantāko un saturīgāko vēstuļu autoriem, iespējams, dāvināšu kādu no savām grāmatām. Rakstiet: a. k. 1 Dobele, LV—3701. Uz šo adresi varat rakstīt arī pārējiem grāmatu autoriem, jūsu vēstules viņiem nodošu.
