Klajā nākusi grāmata “Neretas saule, Sibīrijas vēji. Nelda Brūvere Ērgļu-Brūveru dzimtas stāsts”. Tajā bijušās neretietes Neldas Marijas Brūveres atmiņas par Neretas pusi no pagājušā gadsimta 30. gadiem, kara laiku, izsūtījumu, cilvēku likteņiem. Grāmatas izdošanā lielu darbu un personiskos līdzekļus ieguldījusi arī neretiete Lidija Ozoliņa.
Pirmais grāmatas atvēršanas pasākums šaurā lokā jau aiz muguras — tas notika Neretā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā. Tajā piedalījās šī stāsta autore — Nelda Marija Brūvere. Lielākas svinības paredzētas 14. aprīlī pulksten 15 Neretas kultūras namā. Tajā lūgti ierasties visi interesenti. Diemžēl Brūveres kundze brīdinājusi, ka viņa tajās, visticamāk, nepiedalīsies.
Kā radusies šīs grāmatas izdošanas ideja, vislabāk zina pastāstīt Lidija Ozoliņa. Aizsākums meklējams laikā, kad Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā strādāja skolotāja Milda Buka (Rudzīte). Viņa rosināja vietējos, tajā skaitā savus audzēkņus, dalīties atmiņu stāstiem. Diemžēl sirmā skolotāja jau atdusas smilšu kalniņā, bet viņas bēru dienā Lidija Ozoliņa apņēmusies iesākto pabeigt un stāstu publicēt grāmatā.
Nelda Brūvere atmiņu fragmentus sākumā pierakstījusi uz atsevišķām lapām, vēlāk apkopoja tā sauktajā “kantora grāmatā” — biezā A4 formāta kladē ar cietajiem vākiem. To Lidija Ozoliņa pārlikusi datorā, pievienojusi citu represēto dzejas rindas, tautasdziesmas un vēsturiskas fotogrāfijas. Pārrakstīšana ilga trīs mēnešus. Grāmatas izdošanai meklēja sadarbības iespējas, bet diemžēl finansējumu nācās ņemt no Brūveres un Ozoliņas personīgajiem līdzekļiem. Grāmatas metiens ir 300 eksemplāru. To dāvinās visām Neretas novada bibliotēkām, kā arī tā būs rodama Lat- vijas Nacionālās bibliotēkas — Gaismas pils — pauktos.
Lidija Ozoliņa teic, ka, uzklausot atsauksmes no tiem, kas grāmatu paspējuši izlasīt, visbiežāk dzird sakām — tik interesanta, ka nav iespējams atrauties! Lai arī stāsts ir par vietējiem iedzīvotājiem — neretiešiem — un varētu šķist, ka citi to uztvertu virspusēji, tomēr vienkāršā, bet lakoniskā, vijīgā valoda, kādā tas uzrakstīts, ir tik īsta, ka ļauj lasītājam burtiski iegrimt un saplūst ar notikumiem, izjust Neldas Brūveres laikmeta garšu. Lauku darbi valstī 30. gados, varas maiņas 40. gados, represiju laiks, bērnu redzējums, cilvēku attiecības, tajā skaitā nodevība, dzīves ikdiena. “Bet bija interesanti, neraugoties uz to, ka tas nebija viegls laiks,” par savu dzīvi saka stāsta autore Nelda Brūvere.
Sērijā “Mēs — neretieši” šī jau ir otrā grāmata, bet Lidija Ozoliņa drīzumā iespiešanai nodos trešo — “Gara gaismas kalnā kāpjot”. Tajā lasītājus ievedīs skolotājas Mildas Bukas un vairāku skolas absolventu atmiņās par dzīvi un neretiešiem. ◆
