Žurnāliste Daina Bruņiniece, publicisti Aivars Berķis un Ēriks Hānbergs izdevuši grāmatu “100 lauku sētas Latvijā”. Tajā ir stāsti arī par saimniecībām Aizkraukles pagastā, Secē, Vallē un Skrīveros.
Žurnāliste Daina Bruņiniece, publicisti Aivars Berķis un Ēriks Hānbergs izdevuši grāmatu “100 lauku sētas Latvijā”. Tajā ir stāsti arī par saimniecībām Aizkraukles pagastā, Secē, Vallē un Skrīveros.
Izvēlas 100 lauku sētu
Grāmata tapusi pēc 15 gadu darba, ik gadu rīkojot konkursu sakoptām lauku sētām. Katru gadu šajās sētās meklēts kas cits — labākais cienasts, pagrabs, pirts, zivju dīķis, skaistākā karoga vieta un bērzu birzs, bērniem piemērota vide, viesu nami un daudz citu vērtīgu un arī neparastu lietu. Vairākus gadus šajā konkursā piedalījās Aizkraukles rajona lauku saimnieki, un kopā ar vērtētājiem uz šīm sētām devās arī “Staburags”. Daudzviet iepazīti čakli un prasmīgi saimnieki, par kuriem esam stāstījuši saviem lasītājiem.
Konkursa aizsācēji bija dzejnieks Imants Ziedonis, publicisti Aivars Berķis un Ēriks Hānbergs, par konkursa norisi televīzijas raidījumā “Savai zemītei” regulāri stāstīja Daina Bruņiniece. Pa šiem gadiem lauku labumu meklētāji viesojušies 500 lauku sētās, no kurām pēc ilgām diskusijām un vērtēšanas grāmatai izvēlētas simts. Grāmatas autori uzsver — tas gan nenozīmē, ka pārējās 400 būtu sliktākas.
Sāk ar mazu pirtiņu
Līdz šim konkursa laikā aplūkoto sētu ietekmē izdotas divas grāmatas: Imanta Ziedoņa, Aivara Berķa un Ērika Hānberga “Lauku sēta ir gudra” un Aivara Berķa un Ērika Hānberga “Likteņbērzi”. Iepriekšējās grāmatās ir vairāk teksta, bet šajā izdevumā par lauku sētām vairāk stāsta skaistas krāsainas fotogrāfijas. Grāmatā “100 lauku sētas Latvijā” ievietots stāsts par Aizkraukles pagasta “Cepļiem”, Skrīveru “Ragārēm”, Valles “Ībēniem” un Seces “Purviņiem”. Es gan gribētu šim četriniekam pieskaitīt arī “Zaķus”, kuri teritoriāli ir Ogres rajona Birzgalē, tomēr vairāk saistīti ar Aizkraukles rajonu.
Grāmatas autoriem “Zaķu” saimniece Linda Ratkeviča stāsta: “Atnācām te strādāt 1988. gadā, vīrs — par mežzini, es — par stādaudzētavas vadītāju. Ūdenskrātuve stādu laistīšanai jau bija, mēs uzbūvējām dambi un uzpludinājām vēl vienu dīķi. Tur uzcēlām pirtiņu draugu uzņemšanai. Tad šurp sāka braukt mednieki no Vācijas un Holandes, Valts bija mežzinis, un viesus vajadzēja kaut kur izmitināt. Pirtsaugšā izbūvēja istabiņu.” Tā sākās vērienīgā saimniekošana Jaunjelgavas pievārtē.
Katram sava gudrība
Par sertificēto bioloģisko saimniecību “Ībēni” Vallē konkursa organizatori saka: “Šī drava atzīta Eiropas līmenī, un saimnieks Jānis ir pieredzējis biškopis, pie kura skoloties brauc gan iesācēji, gan praktiķi ar stāžu. Taču arī pats biškopis turpina izglītoties.” “Ībēni” ir viena no lielākajām biškopības saimniecībām Aizkraukles rajonā, kurā ir ap 300 bišu saimju.
Skrīveru “Ragāru” galvenā nozare ir augļkopība un dažādu eksotisku augu audzēšana. Saimniece Māra Vaivare gatavo tējas un augļu maisījumus, kas lieti noder veselības uzlabošanai. Viņas galvenā darbības vieta ir nelielā virtuve, kur goda vietā nolikta augu žāvētava, kas izskatās kā paliels ledusskapis. Māras darbā tā ir vērtīgākā lieta.
Grāmatas “100 lauku sētas Latvijā” autori atzinīgi novērtējuši arī Seces pagasta zivju audzētavā “Purviņi” paveikto. Samērā nolaistā padomju laiku zivsaimniecība nu pārvērsta un sakārtota atbilstoši Eiropas standartiem, kas svaigas zivis piegādā daudziem Latvijas lielveikaliem. Te audzē karpas, līņus, līdakas, baltos amurus, samu un storu mazuļus. “Purviņi” ir saimniecība, kurā audzē mazuļus arī zivju resursu atjaunošanai Latvijas upēs un ezeros.
Grib paši savu Staburagu
Aizkraukles pagasta “Cepļu” saimnieku darbu lieliski raksturo Daiņa Īvāna ieraksts viesu grāmatā: “Jūs esat vienīgie dzīvo Daugavas klinšu saimnieki un esat tām īstie. Lai Daugava svētī un iedvesmo lielām idejām, palīdzēdama tās piepildīt.” Idejas “Cepļu” saimniekiem tiešām ir lielas — atjaunot bijušo kaļķu cepli Daugavas krastā un no dolomīta krāvumiem iztekošajos avotiņos izaudzēt pašiem savu Staburaga dubultnieku.
Visas šīs lauku sētas saņēmušas konkursa rīkotāju atzinību, ko organizatori dēvē par tencinājumu. Saimniecības piedalījušās un godinātas arī citos līdzīgos konkursos, kas risinās Latvijā. 24. martā šo saimniecību īpašnieki bija aicināti uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur notika grāmatas atvēršanas svētki. “Cepļu” saimnieks Imants Baumanis stāsta, ka tikšanās ar konkursa organizatoriem un citu lauku sētu īpašniekiem izvērtusies par ļoti jauku un sirsnīgu vakarēšanu. Lai arī pēdējos gados slimošanas dēļ Imants Ziedonis lauku sētas vairs neapciemoja, uz sarīkojumu biedrības namā viņš tomēr ieradās. Visi kopā noklausījās koncertu un noskatījās 45 minūtes garo Dainas Bruņinieces veidoto filmu par to, kā šajos 15 gados veicies.
Trīs musketieri atvadās
“Trīs musketieri — tā konkursa rīkotājus iesaukuši lauku ļaudis — ar skumjām atvadījās no mums, jo šis bija pēdējais pasākums, saistīts ar sakopto lauku sētu konkursu. Viņi ir gatavi nodot stafeti tālāk, ja vien radīsies jaunas idejas vērtību meklēšanai Latvijas laukos. Stāsts par mūsu saimniecību iznākušajā grāmatā ir gan liels gandarījums, gan arī pienākums. Nevaram dzīvot ar domu — esam iekļuvuši grāmatā un tagad mierīgi ieaugsim nātrēs. Mūsu uzdevums ir “noturēt kanti”,” saka Imants Baumanis.
