Seciete Sarmīte Bullīte aprūpē 16 govju. Laukos bez lopiem nevar, un, ja ir vēlēšanās, izdarīt var visu.
Uzsalis, tāpēc līdz Sarmītes mājai aizbraukt viegli. Citādi nezinu, vai tas būtu iespējams, jo ceļš, nogriežoties no lepnās Aizkraukles — Jēkabpils šosejas, uz “Celmiņiem” vietām ir vienkārši briesmīgs. Starp citu, Seces pagastā lauku ceļu jautājumu vajadzētu nopietni risināt. Tā nav pirmā reize, kad darbīgi, enerģiski cilvēki par vienīgo trūkumu, lai te dzīvotu, nosauc sliktos ceļus.
Mežacūkas
nebaro
Netālu rūc smagā meža tehnika. Pār māju, smagi spārnus vēcinot, pārlaižas gulbju pāris. Aiz siena ruļļa aizslēpjas zosu bariņš. Virtuvē uz plīts vārās teļa gaļa ar kartupeļiem. Uz krēsla — adīt sākts zeķu pāris. Sarmīte no liela dzeltena siera rituļa nogriež pāris šķēļu un dod nogaršot. Sieru ved uz Seces tirdziņu, pircēju netrūkst. Dziju pērk no kāda skrīverieša. Sarmīte ātri parāda vairākas košas vilnas zeķes, citu par citu krāšņākas.
“Tā es te pa divām mājām šeptējos. Mātes māja “Grantiņi” tepat pāri ceļam, bet viņa vairs nav liela strādātāja. Tāpēc, kad apkopju savus lopus, dodos uz otru māju.” Kad vēl dzīvs bijis brālis, viņš ikdienas soli atvieglojis. Labi, ka tagad ir dēls Kaspars. Viņš pieprot visus saimniecības darbus. Jau piecu gadu vecumā iemācījās govis slaukt gan ar rokām, gan aparātu. Ar traktoru gan vēl nebrauc. Pašiem savs kombains ir, graudus būtu kur sēt, bet mežacūku dēļ, kuras sējumus noēd, nav vērts.
Šī pēc sliktajiem ceļiem ir otra apnicīga tēma, par kuru man atgādina teju vai katrā lauku sētā. Vai mednieki tik vārgi kļuvuši, ka tikai dzērienam roka ceļas, ne bisei?
Biezpiena bumbas pagrabā
Lopu kūtī ar gadiem kļuvis tik daudz, ka ar pašu sienam izaudzēto zāli nepietiek. Tāpēc pavasarī barība jāpiepērk. Govju skaitu saimniece nedomā samazināt. “Skumji, ja kādam cilvēks, kurš dara, īsti nepatīk,” saka Sarmīte. “Sasūtīja anonīmas vēstules par mani Pārtikas un veterinārajam dienestam. Atbrauca, neko neatrada, bet radās problēmas ar piena uzpircēju, tādēļ nācās govis aizlaist ciet. Lai nepaliktu bez naudas, cītīgi sienu sieru.” Visam gan laika neatliek, tajā skaitā no tēva mantotajai bišu dravai. Toties pagrabā ziemai plaukti piepildīti ar konserviem. Par to, ka tie saimniecei lieliski padodas, pārliecinājos sarunas laikā. Arī biezpiena bumbas, siera gabali eļļā. Maizi arī cep elektriskajā maizes krāsniņā, bet ir iecere vasaras virtuvē uzmūrēt maizes krāsni. “Maizei mīklu bērnībā mīcīju, zinu, cik grūts process. Kasparam patīk veidot no māla un plastilīna, tāpēc nākotnē gribam uzmūrēt mazu cepli, kurā māla veidojumus apdedzināt. No senčiem saimniecībā saglabājusies podnieka ripa.”
Svarīgi, kāds cilvēks pie grožiem
Saku, ka pagalmā redzēju zosis un pīles. “Viņas man sirdij. Govis darbam, bet par putniem priecājos. Zosis šogad izperēja septiņus zoslēnus, bet daļu aiznesa lapsas. Arī puse no vairāk kā trīsdesmit vistām, pīlēm un broileriem nonākuši lapsām rīklē. Pa dienu aiznes, ka spalvu nepaliek. Vakarā, kad saskaitu, atkal kādas trūkst. Ja putnus sargājot iežogo, slinki uz olu dēšanu.” Tuvākajā laikā gribot nopirkt vistas, kuras dēj zaļas un zilas olas. “Celmiņos” daļa putnu, skrējējpīles un zosis, no Ingara Vuškāna, šīs puses veterinārārsta, saimniecības nākuši.
Jautāju, vai čaklā saimniece zina par mājražotājiem paredzētajiem semināriem Aizkrauklē? Zināja gan. Varbūt varētu kādu projektu sākt, Eiropas naudu dabūt, bet izbraukāt uz pilsētu pagrūti. Ja nepieciešams nokļūt Secē, jāiet kājām. Nav savas mašīnas, ar autobusu, kas uz Aizkraukli no rīta septiņos un pēcpusdienā četros, pagrūti. “Gaidu, kad puikam būs astoņpadsmit, varēs mammu vest,” teic seciete.
Nav jau tā, ka darbs veselību neietekmētu. Zvana telefons, un saimniece gatavojas doties pie ārstiem uz Jēkabpili. Mājās par saimnieku paliks Kaspars.
“Gribētos vēl paveikt daudz, bet, ja strādīgu roku trūkst, visu nevar. Meža darbiem nācās sarunāt brigādi, kura arī šodien čakli strādā. Mežs jāpatīra — būs malka un pavasarī arī skats labāks.” Remonts veikts arī pagrabā un piena mājā, virtuve uzlabota, tagad kārta istabām. “Man visu gribas ātrāk, palīgi netiek līdzi,” smejas saimniece. “Saimniecības plānā ierakstīts arī pienavads kūtī. Tam vajadzīgi tūkstoši, bet darbu atvieglotu būtiski. Kooperēšanās? Ja pie grožiem būtu jauks cilvēks, kurš domātu arī par pārējiem, esmu ar mieru.”
