Pēc pagājušā gada augustā Iršos notikušās dubultslepkavības govs palika bez saimnieka. Taču mantiniekam — noslepkavotā vīrieša dēlam — jāgaida, kamēr apritēs gads, līdz viņš kļūs par govs mantinieku. Kam šajā laikā jārūpējas par govi?
Bojāgājušā vīrieša dēls Aigars Čačka nedzīvo Iršos, bet gan Madonā. Mājā Iršos nevarētu dzīvot, jo pēc mājas aizdedzināšanas mēģinājuma, slēpjot nozieguma pēdas, dzīvošanai tā vairs nav piemērota, ir vajadzīgs remonts. Par govi apņēmās rūpēties kaimiņiene Vineta, Aigars viņai to uzdāvināja, jo Vinetas ģimene daudz palīdzējusi Aigara tēvam. Govs tika pārvesta uz Vinetas kūti pie viņas lopiem, taču izrādās, ka tur nemaz nedrīkst atrasties, jo ir reģistrēta iepriekšējā saimnieka īpašumā. “Izrādās, ka govs kaimiņienes kūtī uzturas nelegāli, jo viņai juridiski nepieder. Taču juridiski dāvinājuma līgumu nav iespējams nokārtot, jāgaida, līdz apritēs gads,” stāsta Aigars Čačka. “Govij jāatrodas mana tēva kūtī, taču kas tādā gadījumā par viņu rūpēsies? Vērsos pie notāres, viņa atbildēja, ka neko nevar palīdzēt, jāgaida gads. Iznāk tā — kamēr govs nav manā mantojumā, es viņu nevaru ne barot, ne slaukt, jo viņa man nepieder. Nekad dzīvē pirms tam nebiju aizdomājies, ka likumi ir tik nepilnīgi! Vai man vajadzēja govi palaist mežā, lai gadu staigā bez uzraudzības? Ja cilvēki nežēlīgi izturas pret lopiem, sabiedrības pārstāvji par to uzreiz ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, policijai, un cilvēks saņem sodu. Bet ko darīt šādā gadījumā? Govs taču nevar veselu gadu atrasties starp debesīm un zemi! Govij vasarā būs teliņš, to varot reģistrēt jaunajā novietnē, bet pašu govi nevar. Kas teliņu dzemdēs — vai žurkas?”
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks Gunārs Rubīns arī apliecina, ka nežēlīgas izturēšanās gadījumā iesaistās dienesta pārstāvji. Esot arī gadījumi, kad lopi paliek bez saimnieka. Par šo gadījumu viņš teic — ja saimniecības veselības statuss ir kārtībā, citiem vārdiem — sakot, ja iepriekš ir veiktas vajadzīgās govs asins analīzes un govs atzīta par veselu, tad, pārvietojot uz citu kūti, nekāds apdraudējums jaunajā kūtī esošajiem lopiem nepastāv un arī jaunā mājvieta saglabā savu veselības statusu. Tomēr šī dienesta ziņā nav mantojuma lietu juridiskā puse, par lopu pārvietošanu esot jājautā Lauksaimniecības datu centram.
Aigars Čačka teic, ka analīzes ir veiktas, mantojamā govs tiešām ir vesela, šajā ziņā problēmu nav.
Lauksaimniecības datu centra speciāliste Ērika Hatejenkova skaidro, ka govi var pārvietot, ja ir saņemts pilnvarotas personas dokuments. Par šo jautājumu var konsultēties ar viņu vai lauksaimniecības konsultanti Iršu pagastā Gundegu Skrupsku. ◆
