“Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs publiski paziņo, ka pasta vadība ir gatava sadarboties ar vietējām pašvaldībām un meklēt kompromisu, lai mazās nerentablās lauku pasta nodaļas nevajadzētu slēgt.
“Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs publiski paziņo, ka pasta vadība ir gatava sadarboties ar vietējām pašvaldībām un meklēt kompromisu, lai mazās nerentablās lauku pasta nodaļas nevajadzētu slēgt, bet patiesībā pievienošanas process rit pilnā sparā. Arī Pļaviņu 1. pasta nodaļa Gostiņos strādās tikai līdz oktobra beigām. Tas, lūk, neesot “Latvijas pasta” pienākums — uzturēt to, kas uzņēmumam rada tikai zaudējumus.
Paraksti savākti
Uzrakstīt par notikumiem Gostiņos ierosināja Natālija Āboliņa, kura strādā Madonā, bet dzīvo Gostiņos: “Pagājušajā nedēļā iegriezos pastā nokārtot kredītmaksājumus un redzēju cilvēku izmisumu par to, ka no novembra pasta nodaļa būs slēgta. Iespējams, ir par vēlu, bet vismaz pastāstīt, ka esam kaut ko darījuši, lai pasta nodaļu neslēgtu, varam?” Šīgada 6. jūlijā Pļaviņu pilsētas dome saņēma 259 Pļaviņu pilsētas iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā viņi lūdz saglabāt Pļaviņu 1. pasta nodaļu Gostiņos. Deputāti lūgumu izskatīja domes sēdē un atbalstīja iedzīvotāju prasību. Par to ir pieņemts arī Pļaviņu pilsētas domes lēmums. Vēstule ar Pļaviņu pilsētas domes lūgumu un iedzīvotāju savāktajiem parakstiem jau vasarā nosūtīta “Latvijas pasta” vadībai.
Dome atbalsta iedzīvotājus
Pļaviņu pilsēta “izstiepta” septiņu kilometru garumā, tādēļ Gostiņu iedzīvotājiem ikdienā nebūtu ērti doties uz apmēram trīs kilometrus attālo Pļaviņu pasta nodaļu. “No “Latvijas pasta” vadības saņēmām noraidošu atbildi mūsu lūgumam, un no viņu puses nebija nekādu ierosinājumu rast kompromisu vai meklēt iespēju kopīgi šo pasta nodaļu saglabāt. Mums ir svarīga iedzīvotāju labklājības un tāpēc ņemam vērā viņu lūgumus — arī šoreiz to atbalstījām. Pļaviņu 80. dzimšanas dienas svinību laikā pilsētā viesojās Gints Škodovs un uz manu jautājumu “Kad remontēs Pļaviņu pasta nodaļu?” viņš atbildēja: varbūt tad, kad pilsētai būs 800,” atceras Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Arī 40 santīmu ir nauda
Otrdienas rītā Pļaviņu 1. pasta nodaļā sastapu divus apmeklētājus, viens no viņiem — Vladimirs Jaudzems — labprāt piekrita sarunai. Pensionārs stāsta, ka agrā rīta stundā iegriezies pēc pensijas: “Īstā pensijas diena bija jau vakar, bet nācu šorīt, lai reizē samaksātu par televīziju un abonētu “Staburagu”. Pastā maksāju visus rēķinus, to dara arī lielākā daļa Gostiņu iedzīvotāju. Tas ir ērti, jo uz Pļaviņām nevaram izbraukāt. Mums, pensionāriem, arī 40 santīmu ir nauda. Es vēl esmu spēcīgs, bet zinu daudzus pensionārus, kuriem ir grūti atnākt pat uz šejieni, kur nu vēl tikt līdz pilsētai! Domāju, ka “Latvijas pasta” vadībai nemaz neinteresē, kas notiek ar cilvēkiem laukos.”
Rada tikai zaudējumus?
Pļaviņu 1. pasta nodaļas priekšniece Līvija Ieviņa stāsta, ka pasta nodaļas pakalpojumus regulāri izmanto ap 300 — 400 Gostiņu iedzīvotāju: “Pensionāri laikrakstus abonē tikai vienam mēnesim, jo abonēt ilgākam laikam nevar atļauties. Pastā regulāri maksā par tālruni, elektrību, gāzi, arī par komunālajiem pakalpojumiem. Protams, bez pasta pakalpojumiem cilvēki nepaliks, tomēr ērtāk atnākt pēc pensijas tad, kad tas ir izdevīgi, nevis visu dienu gaidīt pastnieku mājās vai braukt uz Pļaviņām.” Līvija Ieviņa uzskata, ka pasta nodaļa ar zaudējumiem sāka strādāt kopš šīgada janvāra, kad ieviesa motorizēto pasta piegādi. Kopš janvāra Gostiņu pasta nodaļā ir tikai divas darbinieces, iepriekš kopā ar pastniecēm strādāja piecas. Preses izdevumus iedzīvotāji abonē Pļaviņu pasta nodaļā, tāpēc arī maksājumus veic turpat.
Attopas laikus
Aprunājos arī ar Pļaviņu pilsētas 2. bibliotēkas vadītāju Ingu Siliņu. “Parakstus sākām vākt laikus — maijā, bet līdz jūnija vidum jau bijām par to informējuši Pļaviņu pilsētas domi — nosūtījām vēstuli ar lūgumu nepieļaut pasta nodaļas slēgšanu, savukārt dome par to informēja “Latvijas pasta” vadību. Gostiņos lielākoties dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem. Daudziem no viņiem nav personiskās automašīnas, tāpēc, lai brauktu uz Pļaviņām, jāizmanto sabiedriskais transports. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka Gostiņos nav pastāvīgā interneta pieslēguma, lai maksājumus veiktu internetbankā. “Lattelecom” uzskata, ka nav saņēmis pietiekami daudz cilvēku iesniegumu, lai nodrošinātu pastāvīgo interneta pieslēgumu,” stāsta Inga Siliņa.
Tikai ierosinājums
Notiekošo Gostiņos lūdzu komentēt arī “Latvijas pasta” Zemgales reģiona direktorei Innai Semjonovai. Pļaviņiešu savāktos parakstus un vēstuli ar lūgumu neslēgt pasta nodaļu Gostiņos viņa komentē īsi: “Nosūtījām Pļaviņu pilsētas domei atbildi, ka diemžēl šo pasta nodaļu nāksies slēgt. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Latvijas pasts” drīkst slēgt Pļaviņu 1. pasta nodaļu, kas rada tikai zaudējumus. Domāju, ka katru gadu tiem būtu tendence pieaugt, nevis samazināties.” Šis stāsts ir līdzīgs visiem pārējiem, kad, neieklausoties lauku cilvēkos, vienkārši likvidē to, kas nav izdevīgs. Skaidrs arī tas, ka paziņojums par pašvaldību sadarbošanos ar “Latvijas pastu” ir tikai ierosinājums, nevis rīcība, lai kaut ko mainītu. Pļaviņu pilsētas dome vēstulē gan nav neko konkrēti ierosinājusi, lai pasta nodaļa Gostiņos darbotos arī turpmāk.
***
— Ko domājat par Gostiņu pasta nodaļas slēgšanu?
Regīna Puškareva:
— Es parakstījos par to, lai šo pasta nodaļu neslēdz. Pastā saņemu pensiju, daudzus gadus maksāju komunālo pakalpojumu rēķinus, arī par tālruni un elektrību maksāju pastā. Tagad būs jābrauc uz Pļaviņām, tas daudzus apgrūtinās, jo pierasts, ka uz pastu var atnākt kājām.
Vera Liepiņa:
— Pastā ne tikai saņemu pensiju un veicu maksājumus, bet bieži pērku arī saimniecībā noderīgas lietas. Tagad nāksies braukt uz Pļaviņām, maksāt 40 santīmu, bet pensionāram arī tā ir nauda.
