Šī gada 17. jūnijā Pļaviņu pilsēta svinēs 102. gadadienu kopš tās atbrīvošanas no Krievijas Sarkanās armijas, kas Pļaviņās bija izveidojusi pirmo politieslodzīto koncentrācijas nometni, ko tautā sauca par “zvēru dārzu”.
Apraksta briesmu darbus
1934. gadā izdotajā “Pļaviņu Atskatā” to dienu aculiecinieks apraksta komunistu briesmu darbus, kas bija jāpārdzīvo pļaviņiešiem: “Lielāko daļu zvēru dārza iemītnieku vai nu nošāva, vai arī aizdzina uz Krieviju; palika tikai galīgi vārgie un slimie. Beidzamajās dienās tiek šauti it visos stūros — gan pāri Daugavai, gan Sturtu kalnā, gan Vageļa elkšņos. Par Vaģeļa elkšņos nošautajiem aculiecinieki stāsta, ka, vedot uz šaušanu, slepkavas saviem upuriem jau iepriekš likuši novilkt apavus un apģērbu un tos sadalījuši savā starpā. Lielinieki savus upurus nav vien tik šāvuši, bet pirms nošaušanas tos nežēlīgi spīdzinājuši, kas pierādījās, izrokot nelaimīgos; tiem ar dzeloņdrātīm bija saistītas rokas, nogrieztas ausis, dzimumorgāni utt. Pēc mūsu armijas spīdošajām uzvarām Kurzemē 1919. gada aprīļa un maija mēnesī arī lielinieki pie Pļaviņām paliek bailīgāki un gatavojas uz bēgšanu, apšaujot vēl atlikušos arestētos un izlaupot to, kas vēl ir laupāms. No Pļaviņām lielinieki zem mūsu varonīgo nacionālo karaspēka daļu spiediena aizlaižas naktī uz 31. maiju.”
Paceļ sarkanbaltsarkanos karogus
Pļaviņu atbrīvošana nenotika ar cīņām. Lielinieki, baidoties, ka mūsu armija viņus var atgriezt no dzelzceļa, laicīgi to pameta. Pļaviņās vairākas dienas nebija administratīvās pārvaldes. Jūnija sākumā Pļaviņās no frontes ieradās kapteinis P. Lakstīgala un sāka aktīvu darbību, kas aprakstīta “Pļaviņu Atskatā”: “Tiek pagatavoti 2 sarkanbaltsarkani karogi, kurus paceļ: vienu virs stacijas ēkas un otru pie Lakstīgalas nama Daugavas ielā, kurā vēlāk novietojas komandantūra. Šos karogus paceļot, no sajūsmas par atsvabināšanu no sarkaniem tirāniem daudziem pļaviņiešiem acīs mirdz prieka asaras.”
Saņem gūstā lidotāju
Kad Pļaviņās ienāk 4. Valmieras pulks un igauņu nodaļa, ko vada pulkvedis J. Jansons, tad jau nodibinātas 20 komandantūras un mobilizēts ap 1300 vīru. Līdz ar to pulkveža vienība atstāj Pļaviņas un dodas uz Krustpili. Šai Pļaviņu apkaimē tikko saformētajai vienībai nācās savas pirmās ugunskristības iegūt kaujā pie Valles, jau 5. un 6. jūnijā atsitot vāciešu vienības, kuras no Kurzemes centās šķērsot Daugavu, lai ienāktu Vidzemē. Savukārt 12. jūnijā pie tikko atjaunotā Aiviekstes tilta notika sīva kauja ar lielinieku lidmašīnu, kas centās iznīcināt tiltu. Mūsu karavīri to piespieda nolaisties Krustpils pļavā, kur lidotāju saņēma gūstā.
Vieta jaunai tradīcijai
Šogad Pļaviņu pilsētas biedrība “Laime Saimē”, Pļaviņu rotas zemessargi un jaunsargi atsāks šīs svētku tradīcijas turpinājumu un tās biedri aizdedzinās svecītes pie Latvijas armijas austrumfrontes pavēlniecības štāba ēkas Odzienas ielā 2, noliks ziedus pilsētas kapos, kur apglabāti neatkarības kara karavīri. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem plašākas svinības nebūs, bet ceram, ka nākotnē tās Pļaviņās iegūs savu vietu pilsētas tradīcijās.
(Turpmāk vēl.)
