Skrīveru sēklkopības sabiedrība un paju sabiedrība “Bormaņi” akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” rīkotajā konkursā piena piegādātājiem ieguvušas godalgotu vietu.
Skrīveru sēklkopības sabiedrība un paju sabiedrība “Bormaņi” akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” rīkotajā konkursā piena piegādātājiem ieguvušas godalgotu vietu.
Vērtē tīrību un sakoptību
Akciju sabiedrība “Rīgas piena kombināts” vadība konkursu piena ražotājiem, kuri pienu piegādā tieši šim uzņēmumam, rīko jau piekto gadu. Rīgas piena kombināta ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs saka: “Konkurss ir iespēja ne tikai novērtēt paveikto, bet arī pateikties par sadarbību.”
Šogad konkursā piedalījās 62 saimniecības, kuras vērtēja piecās kategorijās: kāda ir higiēna piena dzesēšanas un glabāšanas telpās, dzīvnieku novietnēs, slaucēju personīgā higiēna, piena fermas dokumentācija un fermas teritorijas sakoptība.
Cenšas turēties līmenī
Paju sabiedrība “Bormaņi”, kura grupā no 51 līdz 150 slaucamajām govīm ieguva trešo vietu, konkursā piedalās regulāri.
Paju sabiedrības priekšsēdētājs Jānis Miezītis saka: “Agrāk konkursa noteikumi un higiēnas prasības nebija tik stingras, tāpēc iegūt godalgotu vietu bija vieglāk. Ar katru gadu šīs prasības kļūst arvien stingrākas, taču mēs arvien uzlabojam savu darbu un cenšamies noturēties līmenī.”
Pirmajā vietā dzesēšana
“Bormaņos” piena lopkopība ir pamatnozare, saimniecībā ir 150 slaucamo govju, kuras izmitinātas divās kūtīs. Tās ir vecas, un abām vajadzīga rekonstrukcija. Taču paveikt visu uzreiz nav iespējams, telpas remontē un labiekārto pamazām.
Konkursa rīkotāji uzsvēra, ka Latvijas lopkopji piena ražošanā sasnieguši augstu līmeni. Piemēram, 29 no konkursa dalībniecēm kategorijā “Piena dzesēšanas un glabāšanas telpu higiēna” ieguva maksimālo punktu skaitu. Jānis Miezītis atzīst, ka arī viņa vadītajā saimniecībā vispirms sakārtotas šīs telpas.
Sadarbojas tikai ar Rīgas piena kombinātu
Skrīveru sēklkopības sabiedrībā piena lopkopība ir tikai viena no nozarēm. Saimniecībā ir 130 slaucamo govju, taču nākamgad ganāmpulku paredzēts palielināt līdz 170. Skrīveros kūtis ir jaunākas nekā “Bormaņu” saimniecībā, tāpēc higiēnas prasības ievērot vieglāk. Šī saimniecība konkursā ieguva otro vietu.
Abas saimniecības pienu nodod tikai Rīgas piena kombinātam. Skrīverieši — ap 700 tonnu gadā, “Bormaņu” saimniecība — ap 400. Jānis Miezītis stāsta, ka pērn piena piegādāts krietni vairāk, šogad tas sarucis ilgstošā sausuma dēļ.
Tikai augstākajā šķirā
Par Latvijas piena ražotāju sasniegumiem liecina arī tas, ka pēdējos gados palielinājies augstākās šķiras piena īpatsvars. 2000. gadā augstākās šķiras piens bija 37 procenti no visa iepirktā, taču pērn 43 procenti. Šogad prognozēja jau 55 procentus, taču plānotais pārsniegts līdz 71 procentam.
Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, jābūt visiem 100 procentiem, jo tad pienu šķirās vairs nedalīs. Visam pienam, ko pārdod pārstrādātājam, būs jāatbilst tikai augstākajai šķirai. Piensaimnieki ir gatavi pildīt šīs prasības, jo paši ieinteresēti ražot labāku pienu.
No Aizkraukles rajona šajā konkursā vēl piedalījās zemnieku saimniecība “Sirmēni” no Aizkraukles pagasta, kuru vada Ligita Silaraupa, un zemnieku saimniecība “Pilslejas” no Bebriem, kuras īpašnieks ir Uldis Krievārs.
