Sirmajai Iršu skolotājai Mildai Priedei šīgada janvārī apritēja 85. dzīves gads.
Sirmajai Iršu skolotājai Mildai Priedei šīgada janvārī apritēja 85. dzīves gads. Vārds Milda, šķiet, lietuviešu valodā nozīmējot — mīlestība, mīla, un tas arī bijis skolotājas mūža galvenais motīvs.
Bērnība Mildas kundzei pagāja Liepkalnes un Iršu pagasta robežās trīs māsu un divu brāļu ģimenē kopā ar ļoti iemīļoto tēvmāmiņu (Iršu kolonijas vācieti). Tad jaunības plauksme Pļaviņu ģimnāzijā, mācoties kopā ar tuvām draudzenēm (arī jau aizsaulē aizgājušo rajonā labi pazīstamo Odzienas skolas skolotāju Zeltīti Īvāni), skola absolvēta tieši kara gada pavasarī.
Vecākā brāļa Jāņa (jau diplomēta skolotāja) ietekmē arī Milda sāka skolotājas gaitas. Kara gadi viņai nesa smagus pārdzīvojumus — nošāva jaunāko brāli, smagi saslima un vēlāk nomira tēvs.
Īsā tikšanās
Milda apprecējās ar Vietalvas “Krīgaļu” saimnieka dēlu, Latviešu leģiona virsnieku, tāpēc kara pēdējā gadā Milda kopā ar vīramāti devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Tur viņa aprīlī sagaidīja savu pirmdzimto — mazo Jānīti, vēl īsu brīdi satikās ar vīru un pēc Vācijas kapitulācijas maijā uzzināja, ka viņš bijis gūstekņu filtrācijas nometnē, bet pēc tam vairs par vīru nekādas vēstis nesaņēma.
Milda ar mazo dēliņu un veco vīramāti atgriezās “Krīgaļos”, kur viņus jaunie iemītnieki nemaz neielaida. Pēc tam Milda devās uz Iršiem un ar lielām pūlēm atrada dzīvesvietu vecā lauku mājā “Robiņos” un darbu Pērses pamatskolā. Tur tad arī aizritēja viss skolotājas darba mūžs — vairāk kā 40 gadu.
Jānītis jau bija paaudzies, kad ģimenē ienāca Mildas otrais vīrs — Jānis Priede, un vēl pēc laika pasaulē nāca meitiņa Ingrīda (tagad arī skolotāja).
Priecājas no sirds
Pērses pamatskolā Milda Priede bija laba klases audzinātāja, latviešu un vācu valodas skolotāja, mācīja arī ģeogrāfiju un īpaši aizrautīgi un pamatīgi — rokdarbus meitenēm. Tas ir arī viens no Mildas kundzes vaļaspriekiem, tāpat kā grāmatu lasīšana un dārzkopība, īpaši puķu audzēšana. Neviens cits no man zināmajiem cilvēkiem tik sirsnīgi nepriecājas par atnestajiem ziediem kā Milda. Gadu gaitā “Robiņos” iestādīts un iekopts liels ābeļdārzs, un ikviens ciemiņš no agra pavasara līdz vēlam rudenim priecājas par namamātes puķudobēm.
Lai arī skarbajos laikmetu griežos pārciests daudz sāpju un rūgtuma (arī otrā vīra izsūtījuma gadi Vorkutas ogļraktuvēs, kur sabeigta veselība), Milda allaž bijusi enerģijas pilna, sabiedriski rosīga Iršu pašdarbībā — teātra izrāžu, ekskursiju un dažādu pasākumu organizēšanā, kad dzirkstīt dzirkstīja viņas un vīra Jāņa humors un skanēja dziedātās dziesmas. Kolēģi to vēl tagad atceras.
***
Vecumdienas skolotājai gan skumjas — arvien vairāk pasliktinās dzirde, ir arī dažādas citas kaites. Viņa mitinās pie dēla Vietalvas “Krīgaļos”, reizēm ciemojas pie meitas Ingrīdas Antūžos. Prieku vecmāmuļai sagādā trīs mazdēli un četri mazmazbērni.
Elda Briška Iršos
