Pēc meteorologu prognozēm, ledus Daugavā varētu sākt iet laikā no 25. līdz 29. martam.
Pēc meteorologu prognozēm, ledus Daugavā varētu sākt iet laikā no 25. līdz 29. martam. Pļaviņu pilsētas domes ārkārtas situāciju komisijas sēdē apsprieda pasākumus, kas jāveic, lai mazinātu iespējamo plūdu draudus pilsētai un iedzīvotājiem. Saskaņota pašvaldības sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zemessardzi un “Latvenergo”.
Pašvaldības ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka šobrīd visaktuālākais uzdevums ir informēt par drošības pasākumiem visus iedzīvotājus, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā zonā.
Ledu vērtē ik stundu
“Jānoskaidro, kāda palīdzība katram nepieciešama, lai paši būtu drošībā un saglābtu iedzīvi. Pieredze rāda, ka visgrūtāk pārliecināt cilvēkus atstāt mājas un meklēt drošāku patvērumu. Par to, cik reāli ir draudi, varēs spriest tikai tad, kad ledus sāks kustēties un mainīsies ūdens līmenis. Iedzīvotājiem būs jāgādā arī par sauso tualešu savlaicīgu izvešanu,” saka Bērziņa kungs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Meroža informē, ka no 6. marta dispečerdienests regulāri reizi dienā sāka novērot, kādas ir ūdens līmeņa svārstības Daugavā pie Jēkabpils, Zeļķu tilta un Pļaviņām. Nākamajā nedēļā to darīs jau ik pēc trim stundām, bet ledu novērtēs ik stundu. Par to ziņos arī sabiedriskie palīgi. Šobrīd Daugava ir ledus pilna un vēl mierīga.
Pārgalvīgo dēļ neriskēs
“Nevienā vietā ūdens līmenis nesasniedz kritisko robežu. Turklāt šogad tas ir par pusmetru zemāks, nekā novērots iepriekšējos gados. Ik dienu dienests saņem arī meteoroloģiskās prognozes. Tās paredz, ka ap 20. martu gaisa temperatūra būs no +10 līdz +12 grādiem. Tā ka mēneša beigās ledus var sākt kustēties,” stāsta Jānis Meroža.
“Kad Daugavā sāk iet ledus, vienmēr atrodas pārgalvīgie, kuri kāpj uz tā. Cilvēkiem pašiem jādomā, ko viņi dara. Mēs nepakļausim savus darbiniekus briesmām, lai glābtu to, kurš izdomās šķērsot upi,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles nodaļas priekšnieks Genādijs Razmislovs.
Pārsteigumu nevajadzētu būt. Trūkst vienīgi dažādu tehnisko līdzekļu. Pašvaldība šogad paredz iegādāties megafonu, jo tā trūkums pērn radīja problēmas. Grūti strādāt arī bez tālskatiem. Diemžēl to dienestam nav.
***
Fakts.
Pēdējo gadu postošākie plūdi Pļaviņās bija 1979. gadā, kad Daugava no krastiem izgāja divas reizes — janvārī un aprīlī.
