Orlovu ģimenē Valles pagastā gari mati ir tradīcija. Savulaik gara bize bijusi Benitai un viņas mātei, bet tagad šo tradīciju ievēro arī meitas Karīna un Alise.
Orlovu ģimenē Valles pagastā gari mati ir tradīcija. Savulaik gara bize bijusi Benitai un viņas mātei, bet tagad šo tradīciju ievēro arī meitas Karīna un Alise.
Karīnas mati vēl nesen bijuši krietni vien garāki, bet tie pamazām “pielīdzināti” un kļūst arvien īsāki. “Draudzenēm jau sen ir modernas frizūras, bet man aizvien jāstaigā gariem matiem,” pukojas 16 gadu vecā jauniete. “Gribas kaut ko citu, bet mamma neļauj nogriezt.”
Arī Benitai jaunībā bijusi bize, kura sniegusies līdz gurniem, un viņa to nekad neesot izjutusi kā apgrūtinājumu. “Vīram patīk gari mati, un kādreiz tam pat bija liela nozīme,” atzīst Benita. “Tagad man ir 37 gadi. Esmu izlēmusi — kamēr neesmu veca, varu atļauties garākus matus, bet kādreiz jau vajadzēs tos nogriezt. Man ir bijusi arī pavisam īsa frizūra, mati daudz cietuši. Izbalināju tos un pēc tam ieliku ilgviļņus. Mati kļuva nedzīvi gluži kā Bārbijai, tāpēc vajadzēja nogriezt.”
Benitas jaunākā meitiņa Alise var lepoties ar blondām un sprogainām matu cirtām. Viņai gan esot ļoti jutīga galvas āda, tāpēc varbūt vajadzēšot matus nogriezt. “Drīz arī Karīnu vedīšu pie frizieres. Ja jau viņai mati ir apgrūtinājums, ļaušu nogriezt.”
