Māte, ģimene, dzimta — tās ir trīs pamatvērtības, kas vistiešāk raksturo Latvijas dzimtsarakstu nodaļas, kuru vēsture mērojama jau astotajā gadu desmitā.
Māte, ģimene, dzimta — tās ir trīs pamatvērtības, kas vistiešāk raksturo Latvijas dzimtsarakstu nodaļas, kuru vēsture mērojama jau astotajā gadu desmitā. Nesen savu 85 gadu jubileju nosvinēja arī Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļa, un tā ir viena no vecākajām valstī.
1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces 3. sesijā pieņēma likumu, kurš paredzēja, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju — jaundzimušo, laulību un miršanas reģistrāciju — turpmāk vairs neveiks kristīgās konfesijas, bet gan laicīgās iestādes, un tās dēvēs par dzimtsarakstu nodaļām. Pirmo nodaļu izveidoja Rīgā, bet 1922. gada jūnijā — Pļaviņu miestā. Tikai pēc pieciem gadiem Pļaviņas ieguva pilsētas tiesības.
Dokumenti liecina, ka pirmais civilstāvokļa akta reģistrs Pļaviņās sastādīts 1922. gada 15. jūnijā, diemžēl tas ir miršanas gadījums. Tomēr jau 27. jūnijā reģistrēts pirmais jaundzimušais — Bernhards Vāvers.
Palīgā steidz mākslinieki
Mainoties laikam, pārmaiņas skāra arī Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļu. Padomju laikā tā nepastāvēja atsevišķi, un šo darbu veica izpildkomitejas sekretāri un priekšsēdētāji. Mainījās arī ceremoniju tradīcijas, tās kļuva plašākas un greznākas. Tolaik populāri bija arī bērnības un pilngadības svētki.
Daudzi pļaviņieši noteikti atceras skaisti iekārtoto ceremoniju telpu Pļaviņu izpildkomitejas ēkā Raiņa ielā 67. To veidoja pēc Latvijas PSR Kultūras ministrijas metodiskā kabineta mākslinieka Māra Pauza skicēm, sienas gobelēnu un grīdas paklāju darināja Tautas daiļrades amata meistare Valda Brīvība. Jaunās Pļaviņu svinību zāles atklāšanā piedalījās arī Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva.
Uzzied kā sārts zieds
No 1993. gada civilstāvokļa aktu reģistrāciju atkal uzticēja pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, un to atjaunoja arī Pļaviņās. Sākās jauni laiki un jauni pienākumi. Drīz vien Pļaviņu pašvaldība pārcēlās uz jaunām telpām Dzelzceļa ielā 11, kur iekārtoja arī svinīgo ceremoniju zāli. Dzimtsarakstu nodaļas pārzines Sarmītes Stakles radošās idejas telpas dizaina veidošanā palīdzēja realizēt Aizkraukles mākslas skolas pasniedzēja Inese Dembovska un Ināra Zenfa.
Tomēr skaistas telpas bez cilvēkiem nav nekas, jo tieši cilvēki veido tradīcijas. Diemžēl nav precīzi zināmi to cilvēku vārdi, kuri Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļā strādāja līdz 1944. gadam, savukārt vēlāk to darīja — Stučka (vārds nav zināms), E. Brods, E. Čipāne, Ņina Kuļešova, Inta Kāpostiņa (tagad Zeltiņa), Skudra, Alma Upmale, Gunija Žilde, Gunta Bērziņa, Anna Knodze, Velta Kaņepēja, Sarmīte Stakle, bet tagad šīs nodaļas vadītāja ir Vija Liepiņa.
Šajā darbā daudz palīdzējuši un svētku reizē pašvaldības pateicību saņēma arī vairāki izglītības un kultūras darbinieki.
Jubilejā īpaši godināja tos cilvēkus, kuri nodaļas darbā iesaistījušies daudzus gadus. Par māksliniecisko noformējumu ilgstoši un radoši rūpējās Aina Avena, Anita Bērziņa un Regīna Šimkeviča, bet muzikālo pavadījumu spēlēja Valda Šēniņa. Savukārt par šīs iestādes dvēselēm droši var dēvēt Guniju Žildi un Sarmīti Stakli, kuras šim darbam veltīja ne tikai savu laiku, bet atdeva arī sirdi.
Gunijas kundze šo darbu salīdzina ar sārtu ziediņu, kas uzzied spraigajā ikdienā. Laulību ceremonijas viņa vadījusi ne tikai Pļaviņās, bet arī Koknesē, Klintainē un Aiviekstē.
— Mēs centāmies izdomāt un izplānot katras ceremonijas gaitu līdz pēdējam sīkumam, lai nekas neradītu nepatīkamus pārsteigumus. Viss, ko darījām, bija no sirds, — teic Gunija Žilde.
Savu vecāku atspulgs
Visilgāk — 25 gadus — Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļu vadīja Sarmīte Stakle. Viņa šo darbu sāka veikt kā pilsētas izpildkomitejas sekretāre jau no 1974. gada un kļuva arī par jaunizveidotās Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vadītāju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Sarmītes kundze atzīst, ka tas bija ļoti skaists laiks viņas dzīvē un to nemainītu ne pret ko citu. Katra ceremonija veidota ar lielu rūpību, par to pretī saņemot cilvēku pateicību. Ir bijuši arī pārsteigumi, bet nav gan gadījies, ka ceremonijas laikā viens no jaunlaulātajiem pasaka “nē”. Reiz Sarmītes kundze jauno pāri laulāja Jēkabpils dzemdību nodaļā, jo noteiktajā kāzu dienā šim pārim piedzima bērniņš.
Tagad Sarmīte Stakle pļaviņiešu jaunākajā paaudzē atpazīst viņu vecākus, kurus savulaik laulājusi vai reģistrējusi bērnu dzimšanu.
Atliek vien “ķepuroties”
Var tikai piekrist Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Olitas Sticeres teiktajam, ka Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļā allaž strādājušas elegantas, sievišķīgas un sirdsgudras dāmas. Tāda ir arī tagadējā nodaļas vadītāja Vija Liepiņa. Viņa šo darbu veic no 1999. gada.
— Jau agrāk gāju palīgā Sarmītei Staklei organizēt laulību ceremonijas, kad strādāju pašvaldībā par tehnisko sekretāri. Tajā laikā domes priekšsēdētājs mani “noskatīja” šim darbam. Sākums gan bija ļoti grūts, jo apzinājos šī darba lielo atbildību. Arī Sarmīte vienmēr uzsvēra, ka kļūdīties nevar, jo pēc tam to labot nav tik vienkārši. Pirmajā darba dienā man vajadzēja reģistrēt divus aizgājušos, bet biju tik uztraukusies, ka talkā vajadzēja nākt Dzimtsarakstu departamenta darbiniecei, kura tobrīd nodeva man visas lietas. Drīz vien vajadzēja vadīt laulību ceremoniju, un es atkal biju šausmās. Tad saņēmos un sapratu, ka nekas cits neatliek, kā “ķepuroties”, — stāsta Vija Liepiņa.
Šajā laikā viņa dzīvē ievadījusi vismaz simts pāru. Viņas pirmie laulājamie bija Daina Konstantinova un Arigo Škurovs, un par šo ģimeni Vijas kundze priecājas joprojām.
Salīdzinot ar 80. gadiem, tagad kāzu ir krietni mazāk, tomēr gluži bēdīga situācija nav. Laulību ceremonijas šogad pieteiktas arī īpašajā 7. jūlijā.
Vēlreiz “Rūgts!”
Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas jubileja notika zīmīgā laikā — Mātes dienā. Tieši ar sievieti un māti sākas ģimene, kura ir mūsu stiprākais balsts, tāpēc svinīgajā pasākumā kopā bija aicinātas arī Pļaviņu Goda ģimenes. Šie pāri laulībā nodzīvojuši 50 un vairāk gadu. Izrādās, ka Pļaviņās dzīvo daudz stipru ģimeņu! Tādas ir — Imants un Gaida Vītoli, Ārija un Linards Skudras, Judīte Biruta un Ivans Kļeščenogovi, Zenta Ārija un Edgars Caunīši, Elza un Arnolds Kalēji, Pāvels un Lūcija Kotini, Raisa un Fjodors Franoviči, Anna un Pēteris Spārīši, Anna un Ivans Osipovi, Marija un Longins Glodi, Vija un Voldemārs Strazdiņi, Gaida un Vilnis Rībenieki, Marija un Vasilijs Stepčenko, Aina un Kārlis Beņķi, Mihails un Jeļena Mironovi, Irēna un Oļģerts Galviņi, Irma un Eglons Ennes, Gunija un Verners Žildes, Tamāra un Oļegs Balašovi.
Kā atzina viens no vecākajiem Pļaviņu laulātajiem pāriem — Gaida un Imants Vītoli — viņu kāzas tai tālajā 1952. gadā bijušas vienkāršas un pieticīgas, bet viņu kopdzīve ir ļoti saskanīga. Katrai ģimenei noteikti ir sava veiksmīgas kopā dzīvošanas recepte, bet iespējams, ka tādas arī nav, jo dzīvē ir satikta sava īstā otrā puse.
Lielākā daļa pāru uz svinīgo pasākumu ieradās, par to tagadējā Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa teic lielu paldies. Viņiem visiem tika laimes vēlējumi un uzsaukts: “Rūgts!”. Savukārt tos, kuri nevarēja ierasties, pašvaldības pārstāvji apciemos mājās.
