Koknesiete Elga Grigāne teic, ka bijusi neparasta notikuma lieciniece — asistējusi gliemezēnu “dzemdībās”.
Viss sācies ar to, ka netālu no lievenīša pamanījusi milzīgu gurķi — tā arī netikusi gudra, kā tas tur nokļuvis — vai nu kāds izmetis kā nederīgu, vai vienkārši kādam izkritis. Gurķis šķitis tāds dīvains — it kā nedaudz iešķēlies. Piegājusi tuvāk un ieraudzījusi, ka to par mājvietu izvēlējies milzīgs vīngliemezis. Vēl pēc laiciņa skatās — no gurķa lien ārā divi mazi gliemezēni, pēc brītiņa tie jau bija kādi pieci. Kā rakstīts portālā redzet.eu, vīngliemeži vairojas no olām. Dējumā mēdz būt 20 — 60 olu. Olas svars ir 0,1 — 0,2 g, diametrs 5 — 6 mm. Parasti katrs gliemezis dēj vienu dējumu gadā, bet vecākie gliemeži var dēt arī otru reizi, tikai tad olu skaits dējumā ir mazāks. Olu attīstība ilgst 35 — 50 dienas, attīstības ilgums atkarīgs no laikapstākļiem, siltākā laikā tās attīstās straujāk. Mazuļu šķilšanās no olas notiek, pārgraužot olas apvalku. Pēc tam tie apēd olas apvalku un arī pārējās olas, ja tās nav attīstījušās. Pēc 8 — 10 dienām mazuļi iznāk no dējuma bedrītes un sāk baroties ar augu barību. To čaulai ir divi vijumi, un tā ir apmēram 3,5 — 4 mm augsta. Šajā laikā tie strauji aug, līdz ziemošanai čaulas augstums pieaug vidēji līdz 10 mm, vijumu skaits līdz trijiem. Tie mazuļi, kas izšķiļas jūlijā, paspēj izaugt lielāki nekā tie, kas izšķiļas augusta beigās, tādēļ pirmajā dzīves gadā vērojamas vislielākās izmēru atšķirības.
