Kopā ar bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem sagaidot 85. dzimšanas dienu, staburadziete Irma Parašonoka var atskatīties uz bagātu un piepildītu mūžu.
Kopā ar bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem sagaidot 85. dzimšanas dienu, staburadziete Irma Parašonoka var atskatīties uz bagātu un piepildītu mūžu. Viņas atmiņā palikuši daudzi pašas dzīvē un pagastā nozīmīgi notikumi.
Irmas kundze visu mūžu pavadījusi savā dzimtajā — Staburaga — pagastā. Atmiņā ir gan Vīgantes un Saules muiža, kur viņas ģimene arī savlaik dzīvoja, gan varenā Staburaga klints un Liepavots.
Irma Parašonoka dzimusi rentnieku ģimenē. Vecāki smagi strādāja, lai varētu nomaksāt renti, un viņiem palīgā gāja arī Irma, viņas brālis un māsa. “Jau kopš mazotnes esmu radināta pie darba, gāju ganos un darīju citus darbus. Viegli nebija, taču iztikai nopelnījām,” atceras sirmā kundze.
Godasardzē Kārlim Ulmanim
Jubilāre beigusi četrgadīgo Vīgantes skolu, un viena no spilgtākajām atmiņām no tiem laikiem ir Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sagaidīšana. Kad prezidents ieradās Staburagā, skolas bērni stāvēja godasardzē ceļa malā. “Pēc tam uzbūvēja ēku, kur Vīgantes skola ir tagad. Piedalījos arī tās iesvētīšanas pasākumā. Vēlāk šajā skolā meita strādāja par skolotāju,” stāsta gaviļniece.
Jaunībā Irma bija liela dziedātāja, viņa bija viena no Staburaga pagasta kora dalībniecēm. Toreiz kori vadīja komponists Pēteris Barisons. Irmas kundzei atmiņā palikuši arī plašie Dziesmu svētki Vīgantes parka estrādē. Jauniešu balsis skanējušas tālu pāri Daugavai. Arī tagad viņa vēl reizēm padzied kopā ar mazmazbērniem. Vislabāk Irmas kundzei patīk tās dziesmas, kuras dziedātas jaunībā.
Trīsdesmit gadu kopj zirgus
Kad Staburagā nodibināja kolhozu, Irmas kundze ar vīru sāka strādāt par zirgkopjiem. Līdzās stallim “Kalējos” jaunajai ģimenei arī ierādīja dzīvokli, kur jubilāre nodzīvojusi jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Šobrīd ģimene kārto dokumentus, lai šo māju iegūtu īpašumā.
“Stallī bija četrdesmit zirgu, trīs ērzeļi. Daļu audzējām pārdošanai, bet lielākā daļa zirgu bija kolhoza darbaspēks. Kopjot šos dzīvniekus, aizvadīts trīsdesmit gadu. Taču, kad zirgus darbā pamazām sāka nomainīt tehnika, arī dzīvnieku skaitu stallī samazināja, un es devos pelnītā atpūtā,” stāsta Irma Parašonoka. Pensijā esot, Irmas kundze strādāja savā saimniecībā “Kalējos”, palīdzēja auklēt mazbērnus. Viņai ir arī deviņi mazmazbērni.
Bagāta vecmāmiņa
Parašonoku ģimenē piedzima divas meitas un divi dēli. Viens Irmas kundzes dēls jau mūžībā. Pati jubilāre dzīvo kopā ar meitas Skaidrītes ģimeni, taču arī dēls un otra meita ir bieži viesi mātes mājās. Tuvinieki Irmas kundzi mīļi sauc par vecmuterīti, bet reizēm dēvē arī par ģenerāli, jo viņa kā dzimtas vecākā vienmēr vēlas zināt visu par saviem tuviniekiem — kur viņi, ko dara un kā viņiem klājas. Arī avīzes, ko “Kalējos” abonē, Irmas kundze vienmēr izlasa pirmā. Viņa nevar doties pie miera, ja nav noskatījusies vakara ziņu pārraides, jo jāzina arī notikumi Latvijā un pasaulē.
Jautāju, kas devis spēku tik ilgu mūžu nodzīvot un joprojām būt modrai un enerģiskai? “Darbā gūtais rūdījums, izturība un laba veselība. Savā mūžā ne reizi neesmu ārstējusies slimnīcā, vēl tagad lasu bez brillēm. Man patīk staigāt, nevaru sēdēt dīkā un neko nedarīt. Protams, pēdējā laikā arvien vairāk jūtu gadu nastu, un arī daža vecuma kaite piemeklējusi, tomēr jūtos diezgan labi. “Paganu” mazbērnus, staigāju pa māju, izeju pagalmā,” stāsta sirmgalve.
