Neretas pagasta “Ģēģeru” saimnieks Juris Pundurs aizvakar sāka kult ziemas rapsi. To pabeigt plānots jau rīt. Pēc tam kārta pārējām kultūrām — miežiem, kviešiem un vasaras rapsim.
Neretas pagasta “Ģēģeru” saimnieks Juris Pundurs aizvakar sāka kult ziemas rapsi. To pabeigt plānots jau rīt. Pēc tam kārta pārējām kultūrām — miežiem, kviešiem un vasaras rapsim.
Pirms diviem gadiem “Ģēģeru” saimnieks Juris Pundurs no lopkopja pārkvalificējās par zemkopi. Sāka audzēt miežus, kviešus, kartupeļus. Šogad 90 hektāru platībā pirmo gadu iesēja ziemas rapsi, ir arī 100 hektāru vasaras rapša. Līdz ar to viņš kļuvis par lielāko šīs kultūras audzētāju Aizkraukles rajonā.
Iegūto ražu Pundura kungs pārdod kooperatīvajai sabiedrībai “Latraps”, kurā ir viens no dibinātājiem. Juris Pundurs saka: “Rapsis patlaban Latvijā ir visizdevīgākā kultūra, jo tam ir augstākā iepirkuma cena — 130 latu par tonnu. Uzkrāju ap 25 tonnām izkulta rapša savā saimniecībā un tad vedu uz Eleju, kur ir iepirkšanas punkts. Naudu par šo kultūru sola samaksāt mēneša laikā.”
Rapsi audzēt izdevīgi ne tikai augstās iepirkuma cenas dēļ. Sasmalcinātie rapša stiebri, kas pēc kulšanas paliek uz lauka un ko vēlāk iestrādās zemē, ir vislabākais mēslojums. Nākamajā gadā šajā laukā augs lieliska labība.
Pēdējos pāris gados rapsis Latvijā kļuvis ļoti populārs. Vai nebūs tāpat kā pirms dažiem gadiem ar griķiem? Sākumā tā likās ļoti perspektīva kultūra, un gandrīz katrā lielākā zemnieka saimniecībā zēla griķu lauks. Griķiem tolaik esot bijusi visaugstākā iepirkuma cena, tomēr vēlāk to samazināja, arī ražība nebija tik liela, kā cerēts. Šogad griķu sējumu platības Latvijā samazinājušās 30 procentiem.
Juris Pundurs apgalvo: “Domāju, ka ar rapsi tā nenotiks. Protams, ja Latvijā uzbūvētu biodegvielas rūpnīcu, rapša audzētājiem iespējas būtu vēl lielākas, taču runa jau nav tikai par Latvijas, bet gan par Eiropas tirgu, kur šobrīd pēc tā ir liels pieprasījums. Arī mūsu sabiedrība “Latraps” iepirkto rapsi pārdod ārzemēm, paši eļļu nespiežam.”
