Pļaviņu pilsētas domes ārkārtas situāciju komisijas vadītājs Andris Bērziņš iekļauts valstī izveidotajā darba grupā, kura izstrādās koncepciju par pasākumiem, kas veicami plūdu draudu novēršanai.
Pļaviņu pilsētas domes ārkārtas situāciju komisijas vadītājs Andris Bērziņš iekļauts valstī izveidotajā darba grupā, kura izstrādās koncepciju par pasākumiem, kas veicami plūdu draudu novēršanai. Tie ik pavasari rodas pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves un aizsprosta izbūves.
Darba grupā strādā arī Jēkabpils, Preiļu un Daugavpils pašvaldību pārstāvji, enerģētikas speciālisti, zinātnieki, hidrometeorologi. Andris Bērziņš trešdien kopā ar pārējiem darba grupā iekļautajiem tikās ar tās vadītāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Aivaru Straumi.
Spriežot par veicamajiem darbiem plūdu draudu mazināšanai, runāts galvenokārt par Jēkabpili. Andris Bērziņš stāsta:
— Iebildu, ka viens no kritiskajiem punktiem, kur rodas ledus sastrēgums, veicinot ūdens līmeņa celšanos, ir zemesrags Pļaviņu karjerā. Tāpēc koncepcijā jāiekļauj ne tikai varianti, kā plūdu draudus mazināt Jēkabpilī, bet arī posmā no Pļaviņām līdz pat Preiļiem. Līdz 27. janvārim, kad Jēkabpilī notiks nākamā darba grupas sanāksme, katram jāsagatavo priekšlikumi, ko darīt, lai plūdu draudus mazinātu. Koncepcijai jāatklāj, kā šīs problēmas risinājums nākotnē varētu ietekmēt valsts un pašvaldību budžetu, uzņēmējus, citas sfēras.
Ko tad darīt, lai mazinātu plūdu draudus? Bērziņa kungs uzskata: “Vēl no padomju gadiem aktuāla upes tecējuma taisnošanas iecere, lai pie karjera neveidotos ledus sastrēgums. Ja upei izveidojusies bieza leduskārta, viens no variantiem to samazināt ir kaisīt kūdru uz ledus.
