Iveta vienmēr ir perfekti uzkrāsojusies, un, paejot viņai garām, novējo dārgu smaržu aromāts. Taču kosmētikas iegādei viņa tērē ļoti maz — jau par ieradumu Ivetai kļuvis lielveikalu apmeklējums, kur bez maksas var gan uzkrāsoties, gan iesmaržoties no kosmētikas paraudziņiem.
Ivetas sapnis bija permanentā dekoratīvā kosmētika. Viņa bija lasījusi, ka tā atvieglo sievietes “mokas” — nav jākrāsojas katru dienu. Taču šo procedūru veic tikai kosmētikas salonos. Ar permanentās kosmētikas palīdzību var mainīt gan uzacu formu, gan tonēt plakstiņus, gan lūpu formu izveidot kā Andželinai Džolijai.
Torīt, kad viņa iegāja veikalā, aiz laimes vai notrīsēja — izmēģināšanai bija jauni lūpukrāsu paraudziņi. Uz viena no tiem angliski bija rakstīts “permanent”, tātad ilgnoturīga. Iveta ar ievingrinātu rokas kustību klāja krāsu uz lūpām, taču mazliet kļūdījās un nokrāsoja garām lūpu kontūrai. Gribēja notīrīt, bet — ak, vai! — lūpukrāsa jau bija ieēdusies ādā. Iveta to gribēja notīrīt ar spēku, taču iznāca vēl trakāk — sarkanais plankums kļuva vēl lielāks. Uz darbu viņa devās, satinusies šallē, kolēģēm teica, ka sāp zobs. Mājās vīrs jautāja — vai tad uzaicināta piedalīties filmā par vampīriem?
Pēc divu dienu intensīvas lūpu tīrīšanas uz darbu viņa beidzot varēja doties bez šalles. Par permanento kosmētiku viņa vairs nesapņo…
