Politika noteikti ir pateicīgs lauciņš, jo tie, kuri tajā iekļuvuši, tik ātri negrasās to pamest. Vajag tikai prasmes sevi parādīt, mākslu skaisti runāt, un gadiem var kult tukšus salmus, neko prātīgu nepanākot. Politiķa karjera iepatikusies arī juristam un Saeimas deputātam Aldim Gobzemam, kuru pērn izslēdza no partijas “KPV LV”. Tagad viņš plāno dibināt jaunu partiju, ko vēlas izdarīt gada laikā.
Kārtējo reizi apstiprinās teiciens, ka uz diviem latviešiem ir vismaz trīs partijas. Neizdevās vienā, mēģina citā. Kaut kas “neklapēja” nākamajā, meklē jaunu. Nekas progresīvs no tā jau nerodas, bet spēlētāji pārlikti no vienas vietas citā. Pievienotā vērtība — visticamāk, nulle.
Kas būs Gobzema sabiedrotie jaunajā partijā, viņš konkrēti nav nosaucis, bet atzinis, ka viņam kā jaunam cilvēkam patīk ieklausīties cilvēkos ar pieredzi. Tātad partijas smagsvars tomēr tiek meklēts cilvēkos ar vārdu. Sākt no nulles ir daudz grūtāk, un arī Alda Gobzema vārds cilvēkos vairs neraisa uzticību un labu slavu. Tāda skaļa pabļaustīšanās vien ir, bet nekas konkrēts. Kas līdzīgs jau redzēts lielākos un mazākos varas gaiteņos, kad bravūra ir liela, saukļi skaļi, gaiss tiek maisīts pamatīgi, bet rezultāta nav. Ja lēmumu pieņēmēji nevar savā starpā vienoties par risinājumu, nekāda jauna partija nelīdzēs. Arī laba griba ne. Līdzīgi kā tas bija ar bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera un bijušās Valsts kontroles vadītājas Ingunas Sudrabas veidotajiem politiskajiem spēkiem. Viņi gan baudīja tautas uzticību, bet neguva iedzīvotāju ticību tam, ka spēs kaut ko valstī mainīt vai ietekmēt politiskos procesus. Turklāt Alda Gobzema vārdam sen vairs nav labākās pieskaņas, tāpēc naivi cerēt uz spēcīgas partijas veidošanos.
Nepārliecina arī topošās partijas mērķi, kas nav vairāk par populismu, kā, piemēram, tautas vēlēts prezidents. Tā nav būtiskākā lieta, kas atrisinās visas valsts problēmas. Gobzems arī izteicis vēlmi, ka par deputātiem vairāk jākļūst cilvēkiem bez politiskās piederības kādai partijai, lai viņus vieglāk varētu atsaukt no amata. Grūti iedomāties politisko vidi Latvijā, kur kāds nebūtu saistīts ar kādu partiju. Ja tās joprojām turpinās rasties kā sēnes pēc lietus, nebūs vispār neviena cilvēka, kurš nebūtu iesaistīts. Līdzīgi ir ar dažādiem interešu konfliktiem, jo intereses un cilvēki tik ļoti saistīti viens ar otru, ka grūti atrast pilnīgi neitrālu.
Vēl viena Gobzema ideja ir, ka Saeimai jākļūst profesionālākai, “ļaujot deputātiem strādāt arī citus darbus, kā tas bija pirmskara Latvijā”. Veco labo laiku piesaukšana ir kārts, ko cenšas izspēlēt daudzi, piesaistot atbalstītājus. Deputāts acīmredzot nav vēl apjautis, ka sen jau citi laiki un vajadzīgas citas pieejas gan darbam, gan politikai.
