Laikam kļūstu veca, jo pēdējā laikā velk uz filozofiskām pārdomām.
Manuprāt, katram cilvēkam ir lietas, kas viņam vienkārši nepadodas, un nav ko ar tādām velti nopūlēties! Piemēram, Leons no seriāla “UgunsGrēks” nav lemts laulībām. Cik reižu viņš jau ir velti mēģinājis, bet nē — lien un lien tai slazdā!
Indriķim savukārt nepadodas dārza darbi. Pirms pāris gadiem viņš nopirka pundurķiršus un gandrīz kā deputāta kandidāts man solīja — būšot gan ievārījumam, gan pārdošanai. Bet rezultātu nekādu. Pērn bija pieci ķirši, kurus apēda vista, šogad ir tikai trīs ogas. Un ar ko tik viņš mēsloja, kā tik čubināja tos kociņus. Viņš vienkārši nav radīts dārzam. To gan nevar teikt par mani. Man viss aug griezdamies. Es neiejaucos dabas procesos. Nu un, ja nātres garākas par mani! Kaimiņienes aprunā, ka esmu slinka, bet viņas jau nesaprot, ka man ir mākslinieciska dvēsele un tuva austrumnieku filozofija — es pasauli uztveru ka harmonisku veselumu. Varu stundām tīksmināties par dabas šedevriem, piemēram, ušņu robainajām lapiņām, un nebeigt vien priecāties, ka esmu atradusi sirdij tīkamu nodar-bi.
