Zemgales novada sociālie darbinieki Skrīveros apsprieda, kā mērīt sociālo dienestu darba efektivitāti, pakalpojumu kvalitāti un kā prognozēt un analizēt sociālās sekas, ko rada noteikti apstākļi sabiedrībā.
Sociālo darbinieku diskusija notika ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu. Projekts paredz izstrādāt Zemgales reģi-onam jaunu sociālo pakalpojumu programmu. Domājot par sociālajiem pakalpojumiem nākamajiem gadiem, jāņem vērā, ka pašreizējās ekonomiskās un citas problēmas reģionā var izraisīt noteiktas sociālās sekas, ar ko nāksies saskarties tieši sociālajiem dienestiem un to darbiniekiem.
Zemgales reģiona iedzīvotāju aptaujā, ko veica ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, 53% Zemgales iedzīvotāju par galveno sociālo problēmu uzskata bezdarbu, savukārt 34% — zemos ienākumus: vienam ģimenes loceklim ieņēmumi mēnesī ir mazāki par 80 latiem. 13% domā, ka nav pietiekams sociālais atbalsts personām ar īpašām vajadzībām jeb invaliditāti, savukārt 10% par problēmu nosauc saskarsmi vai konfliktus ģimenē.
Lietišķo pētījumu aģentūras “Nikolo grupa” vadītājs Jānis Ikstens atzīst, ka pētījums parāda gan sabiedrības noskaņojumu, gan būtiskas reģiona problēmas. Zemgales reģionā iekšzemes kopprodukts vienam iedzīvotājam ir mazāks nekā vidēji valstī. Darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par 20% atpaliek no vidējās algas Latvijā. Zemgales reģionā ir arī nedaudz augstāks bezdarba līmenis nekā valstī kopumā, un 25% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Vienlaikus Zemgales iedzīvotājus raksturo augsta pašapziņa un paļaušanās saviem spēkiem — 74% uzskata, ka visvairāk sociālo problēmu risināšanā var paļauties uz savu ģimeni. Tikai 12% lielāko palīdzību gaida no pašvaldības un 5% — no valsts.
