Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti” īpašnieki Aija un Oskars Ādami pēdējos gados paplašinājuši ‘Šarolē’ šķirnes ganāmpulku līdz 90 liellopiem, taču lopus gaļai pagaidām nepārdod, jo tai ir zema iepirkuma cena.
Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti” īpašnieki Aija un Oskars Ādami pēdējos gados paplašinājuši ‘Šarolē’ šķirnes ganāmpulku līdz 90 liellopiem, taču lopus gaļai pagaidām nepārdod, jo tai ir zema iepirkuma cena.
Aija un Oskars Ādami izveidojuši vienu no lielākajiem ‘Šarolē’ šķirnes gaļas lopu ganāmpulkiem Latvijā. Trijos gados tas palielināts par 40 lopiem. Taču pagaidām saimniecībā ir nogaidīšanas periods. Tā kā krasi samazinājusies gaļas iepirkuma cena, to pagaidām nepārdod.
Cilvēku pirktspēja izrādījusies zemāka, nekā cerēts, gaļas iepirkuma cena no Ls 1,20 nokritusies līdz pat Ls 1,05 par kilogramu. Vasarā cilvēki gaļu arī mazāk ēd.
Ādami pašreiz nobaro buļļus un pārdod vaislas telītes, lai varētu atmaksāt kredītu bankai. Nopelnīt iespējams arī tāpēc, ka par šķirnes lopu audzēšanu saimniecība saņem subsīdijas. “Ja to nebūtu, saimniekošana būtu “pa nullēm”,” saka Oskars Ādams.
Lai aizstāvētu lopkopju intereses, Ādami darbojas Gaļas šķirnes lopu audzētāju asociācijā. Aija ir tās valdes priekšsēdētāja. Viņa stāsta: “Agrāk subsīdijas maksāja tikai par gaļas buļļiem, taču asociācija panākusi, ka tās aprēķina arī par zīdītājgovīm.”
Lai uzlabotu gaļas kvalitāti, Ādami saimnieko ar dabai draudzīgām metodēm. Tas nozīmē, ka lopus nepiebaro ar kombinēto lopbarību, bet izmanto tikai sienu, skābbarību un saknes. Cēsu rajona Zaubē atklāta arī bioloģiskā kautuve. Tās darbinieki ierodas pie lopu pārdevējiem un lopus nošauj turpat, neradot viņiem stresu pārvedot. Līdz ar to gaļa ir balta un mīksta.
Oskars Ādams atzīst, ka šķirnes lopu audzēšanai nepieciešama liela pacietība. Patlaban tas ir tikai dārgs vaļasprieks. Varētu saimniecībā attīstīt vēl kādu nozari, taču, lai to sāktu, bankā atkal jāņem kredīts, jāpērk jauna tehnika. Tāpēc saimnieki nogaida, līdz uzlabosies situācija tirgū.
Jautājām, vai saimniekus nebaida Eiropas prasības. Ādama kungs uzskata, ka nav jābaidās no Eiropas ievestās gaļas, bet gan no Lietuvā iepirktās. To pārdod daudz lētāk, rada negodīgu konkurenci vietējiem ražotājiem.
