Aizvadīti, iespējams, vieni no šīgada krāšņākajiem novadu svētkiem Aizkraukles reģionā, un par tādiem parūpējās Kokneses novada iedzīvotāji. Gan tie, kuri bija dalībnieki, gan arī tie, kuri skatījās un vērtēja.
To, ka novadā ir svētku diena, varēja nojaust, arī esot patālu no Kokneses centra. Gājēji, braucēji, lieli, mazi, veci un jauni kā strauti saplūda vienā lielā upē svētku gājienam. Vairāku simtu metru garā cilvēku straume izvijās pa Kokneses ielām un satecēja Blaumaņa pagalmā. Pūtēju orķestra pavadīti, novada pašdarbības kolektīvi, pašvaldības iestāžu darbinieki, uzņēmēji svētku tērpos vai maskās, viens par otru košāki, priecīgāki, ‘‘sapurināja’’ Kokneses ielas un namus. No skatītāju rindām līdz ar sajūsmas vārdiem bija gan dzirdama arī nožēla par to, ka gājiens, tik lielisks un rūpīgi sagatavots, bija pārāk īss. Šoreiz piepildījās teiciens — labāk lai pietrūkst nekā par daudz. Patīkams pārsteigums bija mazais sportatērpu un plastmasas “grabuļu” tirgotāju skaits pretstatā pašmāju ražotāju veikumam.
Līdzās kultūras programmai, kā pašdarbības kolektīvu koncertam Blaumaņa pagalmā un koru koncertam luterāņu baznīcā, parka estrādes apkārtnē spēkiem mēroties varēja vīri un sievas roku laušanās un virves vilkšanas sacensībās. Tajās cīņā starp Kokneses un Bebru pagastu stiprāki bija bebrēnieši.
Pēc saulrieta pilsdrupās skatītāju vietas bija pārpildītas, jo Kokneses amatierteātris aicināja uz lugas “Tornis. Teika par Kokneses pili” pirmizrādi.
