Dažās Eiropas pilsētās, piemēram, Vīnē var iegādāties neparastus suvenīrus — melnas skatu kartītes, kurām otrā pusē ir uzraksts “Vīne naktī”.
Dažās Eiropas pilsētās, piemēram, Vīnē var iegādāties neparastus suvenīrus — melnas skatu kartītes, kurām otrā pusē ir uzraksts “Vīne naktī”. Tās gan simbolizē pilsētā iedibināto kārtību jau pirms pusnakts slēgt izklaides iestādes, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi netraucēti varētu baudīt naktsmieru.
Līdzīgas bildes, gan ar pavisam citu zemtekstu un parakstu, varētu pārdot Aizkraukles rajona pilsētu iedzīvotājiem un viesiem. Tās liecinātu par to, cik tumšs ir vakaros un cik ļoti jāuzmanās, lai bedrainajās ielās nejauši nepakluptu un nesavainotos.
Tumšs kā peklē
Līdz ar vakara krēslu tumsā ieslīgst arī Aizkraukles ielas. Ziemas rītos un vakaros automašīnu ugunis un atblāzma no veikalu skatlogiem un gaismas reklāmām bieži vien ir vienīgais, kas kaut nedaudz gājējiem palīdz orientēties bedraino laukumu un ietvju labirintā. Ne viens vien vēlīnāks gājējs šķendējies par peļķēs piesmeltajiem apaviem, dažs tumsā ne reizi vien paklupis.
Dienā pilsētas ielas un laukumus “grezno” 480 apgaismes sistēmas stabu. Lielākajā daļā no tiem gaisma nav degusi jau vairākus gadus. Ne jau tāpēc, ka nolaidības dēļ nav neviena, kurš varētu ieskrūvēt izdegušu vai saplīsušu lampiņu. Sistēma ir nolietojusies, to sabojājis mitrums, dzīvnieki un arī cilvēki.
Daudzās vietās ielu apgaismojuma sistēmas nav vispār, piemēram, privātmāju rajonā, Jaunceltnes ielā no veikala “Danko” līdz ledushallei.
Bezsaimnieka manta
Ielu apgaismojums pilsētā ar lielākiem vai mazākiem traucējumiem darbojas jau vairāk nekā 30 gadu. Organizācijas, kas būvējušas pilsētas ēkas vai iekārtojušas teritoriju, izveidojušas arī ielu apgaismojumu. Daudzu no šīm organizācijām jau sen nav. To īpašumi nu kļuvuši par bezsaimnieka mantu.
— Atbildi uz jautājumu, kam īsti pieder ielu apgaismojuma sistēma pilsētā, sameklēt bija visgrūtāk, — saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme. — Viena daļa it kā pieder pilsētai, otra — “Latvenergo”. Diemžēl domes arhīvā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu pilsētas ielu apgaismes sistēmas īpašumtiesības. Tādu neesot arī “Latvenergo”.
Tātad pilsētas ielās visu acu priekšā būtībā ir ļoti nolietota bezsaimnieka manta, tāpēc nav brīnums, ka, piemēram, Gaismas ielā 18 stabos spuldzes deg, bet 28 — nedeg. Ja iekārta nevienam nepieder, nav kam prasīt atbildību par tās nedarbošanos.
Palīdzības nav un nebūs
Pašvaldībai sadarbībā ar konsultatīvo padomi, kuru vada enerģētiķis Harijs Jaunzems, pēc ilgiem meklējumiem dažādos arhīvos tomēr izdevās atrast dokumentus, kuri apliecina, ka vismaz ceturtā daļa ielu apgaismojuma sistēmas pieder “Latvenergo”. Pārējā ir bez saimnieka, jo pilsētai juridiski nepieder nekas.
Uzņēmums “Latvenergo” pēdējo gadu laikā rīkojies visai neparasti — nepaziņojot pilsētas domei, kā nederīgu norakstījis lielu pilsētas ielu apgaismes sistēmas daļu, tādējādi vēl palielinot bezsaimnieka mantu. Dokumentāri pierādīts, ka, salīdzinot ar 1999. gadu, akciju sabiedrība “Latvenergo” līdz šim brīdim paklusām norakstījusi ceturto daļu ielu apgaismojuma sistēmas. Šī uzņēmuma pārziņā bija puse pilsētas ielu apgaismojuma tīkla.
“Latvenergo” līniju norakstīšanu to nolietošanās dēļ nevar pārmest — nav uzņēmuma pienākums nodarboties ar ielu apgaismošanu.
Sarunu rezultāti nav iepriecinoši — “Latvenergo” viceprezidents Aigars Meļko aizkraukliešiem pirms mēneša atsūtījis vēstuli, kurā teikts, ka daļa pilsētas ielu apgaismojuma patiešām pieder “Latvenergo”, taču uzņēmums nevar atļauties to rekonstruēt, tam nav paredzēta nauda. Plānota tikai sistēmas uzturēšana darba kārtībā.
Jāpārņem īpašumā
Lai Aizkraukles dome varētu pamatīgi rekonstruēt ielu apgaismojuma sistēmu, bezsaimnieka manta vispirms jāpārņem domes īpašumā. Pirms diviem gadiem jau veikta esošās sistēmas izpēte, kurā konstatēts, ka tīkla kopgarums ir 19,7 kilometri. No tiem 4,2 kilometri — “Latvenergo” īpašums. Dokumentācijas sakārtošana prasīs gan naudu, gan laiku, taču pēc tam sistēmu varēs pārbūvēt.
Bez kredīta neiztikt
— Sistēma ir avārijas situācijā, — saka Plūmes kungs. — No “Latvenergo” palīdzības nebūs. Lai īslaicīgi kaut ko saglābtu, no novada budžeta iztērēs 600 latu. Tā vismaz Spīdolas ielā, kura ir vistumšākā pilsētā, varēs kaut daļēji atjaunot apgaismojumu. Šajā ielā bojāts kabelis. Par šo naudu uzliks trīs jaunus gaismas ķermeņus un esošajiem ierīkos gaisavadu kabeli. To drīzumā veiks vietējā firma “Gaisma”.
Novada budžetā nav tik lielas naudassummas, lai uzreiz atjaunotu visu ielu apgaismes sistēmu. Arī dažu posmu remontam nav pārāk lielas nozīmes, tāpēc konceptuāli nolemts ņemt kredītu. Tas, cik naudas būs vajadzīgs kopumā, atkarīgs no firmu, kuras gatavas veikt rekonstrukciju, piedāvājuma. Cenas svārstās no 150 līdz 270 tūkstošiem latu.
Par kredīta ņemšanu šīm vajadzībām novada domes deputāti lems jau kādā no tuvākajām domes sēdēm.
Tērē desmit tūkstošu gadā
Vidēji gadā Aizkraukles pilsētā ielu apgaismojumam tērē 10000 latu. Pēc rekonstrukcijas šī summa varētu pieaugt līdz 15000 latu — degs vairāk lampu, tāpēc arī rēķini par patērēto elektroenerģiju būs lielāki. Paredzēts gan ierīkot lampas, kuras ir ekonomiskākas par pašlaik izmantotajām.
Strādā darba grupa
Pilsētā patlaban strādā darba grupa Harija Jaunzema vadībā, kura izpētījusi situāciju, veikusi uzskaiti, apzinātas vietas, kur ielu apgaismes sistēmas nav vispār. Paredzēts sagatavot materiālus, lai varētu rīkot konkursu par sistēmas apsaimniekošanu. Viens no iespējamajiem šī pakalpojuma sniedzējiem varētu būt Aizkraukles elektrisko tīklu rajons. Būs jārīko konkurss arī projektam un rekonstrukcijai.
Kā dokihoti ar vējdzirnavām
Izveidota arī pilsētas ielu apgaismes sistēmas shēma, kurā norādīti faktiskie un iespējamie posmu īpašnieki. Atklājies, ka vislabāk apgaismotais pilsētas rajons — Lāčplēša ielas posms no Bērzu līdz Jaunceltnes ielai — ir “Latvenergo” bilancē.
Ielu apgaismošanas sistēmu, saskaņojot ar novada domi, apkalpo Aizkraukles elektrisko tīklu rajona darbinieki sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Lauma” — maina izdegušās lampas, bojāto pazemes kabeļu vietā ierīko gaisavadu kabeļus, taču viņu darbs sistēmas nolietojuma dēļ līdzinās Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām.
Pārņem pašvaldības
Lielākā daļa Latvijas pašvaldību ielu apgaismošanas sistēmas pārņem savā bilancē — tā var nodrošināt to pienācīgu funkcionēšanu un apkopi. Ir arī izņēmumi — dažās vietās ielu apgaismes sistēma ir “Latvenergo” pārziņā, lai gan tas ir pretrunā ar Energoapgādes regulēšanas padomes viedokli. Šī institūcija iebilst pret to, ka “Latvenergo” iegulda līdzekļus apgaismes tīklos — tā nav ne elektroenerģijas ražošana, ne pārvade, ne sadale.
Ir pašvaldības, kuras ielu apgaismošanas tīkla apsaimniekošanu nodevušas privātuzņēmējiem. Šāda situācija ir, piemēram, Gulbenē.
Vilnis Plūme uzskata, ka pēc tīkla rekonstrukcijas arī Aizkrauklē ielu apgaismojuma tīklu varētu apsaimniekot privātuzņēmums. Par šo tiesību piešķiršanu būs jārīko konkurss. Par to jau vērojama vairāku uzņēmumu interese.
Priekšnieks samērcē kājas
Arī Jaunjelgavā daudzviet ielu apgaismojums darbojas slikti. Par to ne reizi vien dome saņēmusi pamatotus pārmetumus — to atzīst arī pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. Arī pašam, ejot kājām, reiz gadījies tumsā iebrist kādā ar ūdeni pilnā bedrē.
Daudzās pilsētas ielās apgaismojuma nav vispār, un iedzīvotājiem jāiztiek ar mēness gaismu vai jāpērk kabatas lukturītis. Viņiem atšķirībā no rajona centrā dzīvojošajiem nelīdz pat reklāmas ugunis un gaisma veikalu skatlogos, jo te nav tik daudz bagātu firmu, kas var tērēt milzu naudu gaismas reklāmai, naktī apgaismojot skatlogus. No visām Jaunjelgavas ielām kaut cik apgaismotas ir tikai dažas — daļa Jelgavas ielas, Liepu, Uzvaras, Meža iela. Ļoti slikts apgaismojums (tāda praktiski nav — aut.) ir Rīgas ielā.
Pieder domei
Jaunjelgavā atšķirībā no Aizkraukles nav jāpēta, kam pieder ielu apgaismojuma sistēma — laternas pieder pilsētas domei, stabi un kabeļi — “Latvenergo”. Laternu apsaimniekošana uzticēta pašvaldības uzņēmumam “Nams”.
Savulaik novietots vairāk nekā desmit veidu laternu. Tagad tas rada sarežģījumus, jo ne visiem laternu veidiem vairs iespējams sagādāt rezerves daļas.
Pilsētas dome nopirkusi vēl desmit jaunu pilnībā nokomplektētu laternu, taču nolaidības dēļ tās vēl nav novietotas bojāto vietā.
Vaino nolaidību
Sarunā par Jaunjelgavas ielu apgaismošanas problēmām pilsētas domes priekšsēdētājs vai desmit reižu piemin nolaidību, kuras dēļ vecākās Aizkraukles rajona pilsētas ielas grimst tumsā. Priekšsēdētājs gan neatklāja, vai tā ir viņa paša nolaidība, nosakot pašvaldības uzņēmumu darbības prioritātes, vai šo uzņēmumu darbinieku bezatbildīga attieksme pret saviem pienākumiem.
Lai kā būtu, ir arī vairāki objektīvi iemesli, kāpēc daudzās ielās vēl arvien ir tumšs. Pašvaldības uzņēmumam nav pašam sava pacēlāja, ar ko piekļūt laternām. Vertikālie pacēlāji visbiežāk ir neefektīvi, jo tos jānovieto tieši zem laternas, bet daudzās vietās to izdarīt nevar — stabs ir slīpumā, traucē grāvis — nepieciešams pacēlājs ar grozu, taču tā īre ir ļoti dārga.
Lai nomainītu lampu, elektriķim pietiek arī ar kāpšļiem, taču, ja ir jāmaina laterna, ar šiem palīglīdzekļiem vien nepietiek — laterna sver vairāk nekā desmit kilogramu, ir liela un neparocīga.
Daudzās vietās ielu apgaismojuma kabeļi sabojājušies.
Ieslēdz cilvēks
Normālā situācijā ielu apgaismojumu ieslēdz un izslēdz automātika, taču Jaunjelgavā šāda sistēma ieslēdz tikai pusi ielu apgaismojuma. Otru pusi ieslēdz cilvēks. To parasti dara pats pašvaldības uzņēmuma “Nams” vadītājs Aivars Riekstiņš. Viņš uzskata, ka šo pienākumu pašvaldības uzņēmuma elektriķim uzticēt nevar — viņam jau tāpat esot daudz darba.
Šauj pa laternām
Bieži ielu apgaismes sistēmu bojā ne tikai mitrums, bet arī cilvēki. Daži jaunjelgavieši laternas izvēlējušies par mērķi un šauj pa tām ar pneimatiskajām vai mazkalibra šautenēm. Ļoti daudz sašautu laternu ir Pļavu ielā, kurā nav gandrīz nevienas mājas. Domē savulaik bijusi pat iecere rīkot pilsētnieku sabojāto laternu izstādi. Vasarā sabojā gandrīz trešdaļu ielu apgaismojuma.
Uzkrājumus neveido
Jaunjelgavā ielu apgaismojums darbojas no septembra beigām līdz martam. Mēnesī par elektrību tērē apmēram 160 latu. Ir pašvaldības, kuras naudu ielu apgaismošanai paredz visu gadu. Laikā, kad sistēmu neieslēdz, veidojas naudas uzkrājums, par kuru rudenī sistēmu var izremontēt. Jaunjelgavā šādus uzkrājumus gan neveido.
Nav zinoša cilvēka
Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš apgalvo, ka līdzšinējās ielu apgaismojuma problēmas nav saistītas ar līdzekļu trūkumu, bet gan ar to, ka līdz šim nav izdevies atrast zinošu cilvēku, kam varētu uzticēt šīs sistēmas apkopi. Maz gan ticams, ka viens cilvēks spētu paveikt visus darbus. Tas nav visai objektīvs attaisnojums. Aizkraukles rajonā ir vairāki uzņēmumi, kuros ir zinoši speciālisti un piemērota tehnika, lai mainītu laternas, lampas un remontētu kabeļus.
Remontēs šovasar
Pilsētas dome šovasar ieplānojusi rekonstruēt ielu apgaismojumu Brīvības, Rīgas un Uzvaras ielā, pa kuru rītos un vakaros iet ļoti daudz bērnu. Plānots šo ielu satiksmei slēgt. Savulaik šī iela jau bijusi atvēlēta tikai gājējiem. Ielas vidū pat bijušas novietotas lielas betona kastes, kurās stādītas puķes. Tomēr ar laiku tās novāktas, un pa ielu sākušas braukt automašīnas.
To, vai domei izdosies paveikt šos darbus, grūti prognozēt. Krūmiņa kungs apgalvo, ka šovasar remonts notiks, lai gan nauda tam nav paredzēta — domei jau esot desmit laternu krājumā. Diemžēl ar 10 laternām ir par maz, lai trijās slikti apgaismotās ielās ierīkotu pienācīgu apgaismojumu.
Sūdzas arī Pļaviņās
Daudz neapmierināto ar ielu apgaismojumu ir arī Pļaviņās. Pilsētas ielu kopgarums ir 36 kilometri. Gandrīz visās ielās savulaik ierīkota apgaismošanas sistēma, taču ir posmi, kuros tā nolietošanās dēļ nedarbojas.
Visa šī saimniecība pieder “Latvenergo”. Pilsētas dome pērk lampas, laternas, maksā par elektroenerģiju. Mēnesī ielu apgaismošana izmaksā no 800 līdz 900 latiem. Apmēram 600 latu iztērē lampu un citu materiālu iegādei.
Maina reizi mēnesī
Sadarbībā ar Aizkraukles elektrisko tīklu rajona Pļaviņu iecirkni vismaz reizi mēnesī Pļaviņu ielās maina izdegušās un izsistās ielu apgaismojuma lampas. darbu sadārdzina automašīnas ar izbīdāmajām kāpnēm izmantošana. Auto īre dienā maksā 60 latu. Automašīna ir veca, ja sabojāsies, ielu apgaismojuma sistēmas apkope radīs lielas problēmas.
Arī Pļaviņās ļoti bieži lampas sabojā pilsētas iedzīvotāji, metot pa tām ar akmeņiem vai citiem priekšmetiem. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Gostiņos.
Gaida dāvanu no Vācijas
Pagājušajā gadā Liepu ielā “Latvenergo” veica elektrosistēmas rekonstrukciju, kuras gaitā likvidēja arī ielu apgaismojuma sistēmu. Lai to atjaunotu, domei būtu vajadzīgi trīs līdz četri tūkstoši latu. Pļaviņiešiem apsolījusi palīdzēt sadraudzības pilsētas Vācijā Vilfrātes draudze, kura jau atsūtījusi 30 laternu. Tās novietos Liepu ielā. Citās ielās apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju un remontu veiks iespēju robežās. To darīs augusta otrajā pusē, lai pa vasaru laternas kāds nesabojātu.
Nabadzība un pašu neizdarība
Tas, vai pilsētas ielas vietās, kur katrs no mums dzīvo, ir gaišas un drošas, lielā mērā atkarīgs no pašiem. Ja cilvēki no atbildīgajām amatpersonām uzstājīgi prasīs sakārtot ielu apgaismojuma sistēmu, problēmas atrisināt nāksies.
Naudu vismaz lielāko ielu apgaismošanas sistēmas sakārtošanai var paredzēt arī visai trūcīga pašvaldība.
Nepieciešamos materiālus pārdod ne viena vien firma. Kā intervijās “Staburagam” teica pašvaldību vadītāji, ja pameklē, var atrast lētus un ļoti izdevīgus piedāvājumus. Piemēram, jaunjelgaviešiem vienu laternu izdevies nopirkt pat par 25 latiem.
Arī par speciālistu trūkumu žēloties nevar — pašvaldības vadītājam tikai mazliet jāpapūlas, lai sameklētu firmu, kura darbus var paveikt kvalitatīvi un ātri.
