Pirmās nacionālās atmodas darbiniekiem brāļiem Siliņiem šogad aprit nozīmīgas dzimšanas un nāves jubilejas. Pēterim — 160. dzimšanas un 105. nāves gadadiena, Andžam — 155. dzimšanas un 70. nāves gadskārta.
Pirmās nacionālās atmodas darbiniekiem brāļiem Siliņiem šogad aprit nozīmīgas dzimšanas un nāves jubilejas. Pēterim — 160. dzimšanas un 105. nāves gadadiena, Andžam — 155. dzimšanas un 70. nāves gadskārta. Šie ievērojamie mūsu novada vīri pelnījuši, lai mēs viņus pieminam.
Pēteris Siliņš (18.10.1844.—1.02.1899.) ir viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta otrās puses mūsu novada literātiem. Viņam bija ļoti daudzpusīgs interešu loks — dzeja, proza, publicistika un folkloras materiālu vākšana. Presē, visbiežāk “Baltijas Vēstnesī”, P. Siliņš publicējās ar pseidonīmu Bangpūtis. Ieguvis skolotāja tiesības, viņš no 1865. līdz 1892. gadam (pēc citas versijas, no 1864. līdz 1890. gadam) strādāja savās dzimtajās mājās “Draudavās”, kur bija pirmā skola Odzienas pagastā. “Draudavās” mācījās bērni no diezgan blīvi apdzīvotā pagasta dienvidu daļas. 1892. gadā P. Siliņš savu nacionālo uzskatu un nelokāmā rakstura dēļ zaudēja tiesības skolā strādāt. Viņš nebija pa prātam latviešu skolu pārkrievotājiem, kaut arī ierēdņi kā formālo iemeslu izvirzīja jaunās Odzienas pagasta skolas ēkas uzcelšanu. Pēc viņa nāves pateicīgie audzēkņi P. Siliņam Vietalvas kapos atklāja pieminekli ar uzrakstu: “Skolnieki savam skolotājam Peter Siliņam. 1844—1899”.
Andžs Siliņš (18.09.1849.—6.03.1934), literāts un arī folkloras vācējs, jau kopš bērnības interesējās par vēsturi un ģeogrāfiju, pat sarakstīja pirmo Eiropas ģeogrāfijas grāmatu latviešu valodā, kuru diemžēl neiespieda. Viņš savāca tam laikam reti plašu bibliotēku, kura vēlāk nonāca novada vēsturnieka Viļa Ambaiņa īpašumā. A. Siliņa gēni dzīvo divās ievērojamās literāta pēcnācējās — skolotājā Mildā Baumanē un rakstniecē Norā Ikstenā.
Brāļi Siliņi ir pazīstami arī kā Ausekļa draugi un domubiedri. Slavenais dzejnieks vairākus mēnešus nodzīvoja “Draudavās” un, kā rāda viņu sarakste, Auseklis ievērojami sekmējis brāļu literāro izaugsmi. Viņi devuši lielu ieguldījumu novada kultūras uzplaukumā.
Cienījamie novadnieki! Ejot cauri Vietalvas kapiem, pieminēsim tos vīrus, uz kuru veidotā nacionālās kultūras un izglītības pamata mūsu paaudze veido šodienu.
