Ziemassvētkos visās mājās smaržo un mirdz eglītes. Apkārt vēdī piparkūku īpašais aromāts, sevišķi tad, ja garšīgie cepumi pašu gatavoti. Neretietes Zinaidas Dardeces ģimenē piparkūku cepšana ir īpašs rituāls.
Ziemassvētkos visās mājās smaržo un mirdz eglītes. Apkārt vēdī piparkūku īpašais aromāts, sevišķi tad, ja garšīgie cepumi pašu gatavoti. Neretietes Zinaidas Dardeces ģimenē piparkūku cepšana ir īpašs rituāls.
Katrai savs darbiņš
— Piparkūku mīklu vienmēr gatavojam laikus, — saka Dardeces kundze. — Parasti divas nedēļas pirms svētkiem. Pie manis atnāk meita Lolita un mazmeita Paula, un mēs darbojamies trijatā. Katrai savs darbiņš. Viena maļ garšvielas, otra apbrūnina cukuru, trešā jauc mīklu.
Vispirms uz viegli ietaukotas pannas apbrūnina divas glāzes cukura. Kad cukurs ieguvis vajadzīgo krāsu, pielej pusglāzi karsta ūdens. Kafijas dzirnaviņās samaļ divas tējkarotes piparu, 20 krustnagliņu, piecas kardamona sēkliņas, pusi muskatrieksta. Iegūtajam garšvielu pulverim pievieno pusotru tējkaroti kanēļa. Maisījumu ar pikanto smaržu piejauc apbrūninātajam cukuram un iegūto masu lej lielā māla bļodā. Kad šķidrums nedaudz atdzisis, tajā izkausē divas paciņas margarīna. Piecas olas saputo ar divām glāzēm cukura un pievieno iepriekš pagatavotajai masai. Vēl vajadzīga pustējkarote sodas, kuru dzēš ar dažiem pilieniem etiķa, un kilograms miltu. Tos pievieno pakāpeniski, līdz iegūst mīkstu un vijīgu mīklu. To sadala divās daļās, ietin celofānā vai cepamajā papīrā un liek ledusskapī, kur mīkla līdz cepšanai nedaudz sabiezēs.
Skaistākās eglītē
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem atkal pulcējamies virtuvē. Šoreiz, lai no mīklas ar speciālām formiņām vai nazi veidotu un ceptu piparkūkas.
Dzīvoklī atkal sāk smaržot piparkūkas, radot īpašo svētku izjūtu. Tie ir satraucoši mirkļi, kad no krāsns izņem karstos brūnos mēnestiņus, rūķīšus, sēnītes, eglītes un citas figūriņas, kuras parasti garnējam ar kokosriekstu skaidiņām, krāsainiem cukura gabaliņiem vai olas baltuma glazūru. Priecājamies par katru izcepto piparkūku. Lielāko daļu kārtojam grozā, bet pašas skaistākās iekaram eglītē.
Bez pantiņa nevar
Ziemassvētkos ciemos atnāk dēls Intars ar vedeklu. Iededzam svētku eglīti ne tikai istabā, bet arī uz lodžijas. Uz palodzes deg sveces, mielojamies ar piparkūkām un citiem Ziemassvētku ēdieniem — sutinātiem kāpostiem, pelēkajiem zirņiem.
Vakarā dziedam un dalām dāvanas, ko laikus zem eglītes paslēpis Ziemassvētku vecītis. Paula uzrauga, lai katrs norunātu kādu pantiņu. Tie ir jauki mirkļi, kad visa ģimene ir kopā, un vakars aizrit nemanot.
Svētki mežā
Reiz Ziemassvētkos devāmies uz mežu un pušķojām eglīti arī tur. Priecājāmies par apsarmojušajiem kokiem un vērojām pēdas, kuras sniegā atstājuši meža dzīvnieki. Arī viņiem bijām atnesuši kārumus — kāpostus un burkānus. Paulai tas bija neaizmirstams piedzīvojums.
Šogad Ziemassvētkos Paula kopā ar vectēvu brauks uz lauku mājām un maizes krāsnī ceps picas ar desu, sēnēm un sieru.
