Aizkrauklieti Jāni Briedi neapmierina kārtība, kāda valda Aizkraukles poliklīnikā, lai pacients nokļūtu pie ģimenes ārsta. Īpaši, ja slimnieks ir mazs bērns.
Aizkrauklieti Jāni Briedi neapmierina kārtība, kāda valda Aizkraukles poliklīnikā, lai pacients nokļūtu pie ģimenes ārsta. Īpaši, ja slimnieks ir mazs bērns.
Jānis Briedis stāsta:
— Mūsu meitiņa — divgadīgā Guna — saslima un nedēļu ārstējās mājās. Meitiņu kopa māte, kurai ģimenes ārste izsniedza darba nespējas lapu. Kad mazā izveseļojās, mums bija jāiet pie ārstes, lai mātei noslēgtu darba nespējas lapu,bet meitiņai uzrakstītu slimošanas zīmi iesniegšanai pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”.
Kad reģistratūrā gribējām pieteikt numuriņu, mums to piedāvāja tikai pēc nedēļas. Mēs gaidīt nevarējām un devāmies pie ārstes dienā, kad bija jānoslēdz darba nespējas lapa. Mēs rindā nogaidījām divas stundas, līdz ārste beidza pieņemt pacientus ar numuriņiem, tad pieņēma pārējos, arī mūs.
Mums ir ļoti laipna, saprotoša un zinoša ģimenes ārste, bet es uzskatu, ka nav pareizi vienlaikus pieņemt slimus pacientus un jau izveseļojušos, kuri, sēžot un ilgi gaidot savu kārtu, var atkal “noķert” kādu bacili, jo visi apkārt klepo un šķauda.
Vai tiešām ģimenes ārstiem katru pieņemšanas dienu nav iespējams izbrīvēt laiku, lai atsevišķi, bez gaidīšanas un numuriņa pieteikšanas, pieņemtu tikai jau izveseļojušos bērnus? Tas taču nebūtu ilgi, toties viņi būtu pasargāti no saskares ar slimiem cilvēkiem un neriskētu saslimt vēlreiz.
Ko par tādu ierosinājumu saka ģimenes ārsti un pacienti?
Maiga Ivanova, ģimenes ārste Aizkrauklē:
— Ideja ir grūti realizējama, jo neviens iepriekš nevar paredzēt, cik veselu bērnu dienā var ierasties.
Izeja ir cita. Kad bērns saslimst, mēs vecākiem pasakām, pēc cik ilga laika atkal jānāk pie ārsta. Ja tās ir vairākas dienas vai pat nedēļa, numuriņu var pieteikt bez problēmām. Pilnībā piekrītu, ka veselam bērnam būt kopā ar slimajiem nav labi, bet pagaidām cita risinājuma nav.
Dace Grauda, Bebru un Iršu pagasta ģimenes ārste:
— Manā praksē šādas problēmas vairs nav, jo pirmdienu rītos trīs stundas pieņemu tikai veselos bērnus. Tad arī uzrakstu visu, kas vajadzīgs gan bērniem, gan vecākiem. Pirmdiena man ir visgarākā darbdiena, jo pēcpusdienā četras stundas pieņemu citus pacientus. Rindas pēc numuriņiem parasti nav. Dienā pieņemu vidēji ap 20 pacientu. Daudzi numuriņus nemaz neņem, bet piezvana man un nāk uzreiz, tajā pašā dienā. Es pieņemu visus pacientus, ja arī darbalaiks ir beidzies. Tā dara vairums ģimenes ārstu.
Aizkraukliete Rita:
— Es uzskatu, ka ģimenes ārstiem dienā vajadzētu pacientus pieņemt nevis četras stundas, bet vismaz sešas vai astoņas. Tad arī rindas būtu mazākas, un ārsts varētu palīdzēt lielākam skaitam pacientu. Tas pats taču ir arī tagad, jo ārsti slimniekus pieņem arī pēc darbalaika beigām. Sēžot rindā bez numuriņa un nervozējot, kad tiks un vai vispār ārsts pieņems, slimniekam tikai rodas stress, un tas veselībai par labu nenāk.
Ilgas kundze no Jaunjelgavas:
— Mūsu ģimenes ārstiem lielas rindas parasti neveidojas. Ar bērniem ir vienkārši, jo ambulance un pirmsskolas izglītības iestāde ir vienā mājā. Veselais bērns zīmi var saņemt tajā pašā rītā, kad pēc izveseļošanās dodas uz “dārziņu”, tāpat māte darba nespējas lapu. Protams, ambulancē bērns sastop arī slimus pacientus, tur neko nevar darīt. Ja Brieža kungu šāda situācija neapmierina, tad ārsts jāsauc uz mājām vai jāmeklē privātārsts.
