— Tu zini, vakar biju pie ārsta, izrakstīja veselu kaudzi zāļu. Nekā netieku vaļā no depresijas, neredzu dzīvei jēgu, — saka mana paziņa. Skrienu un skrienu, ķeru, grābju, bet sirdī tāda tukšuma sajūta.
— Tu zini, vakar biju pie ārsta, izrakstīja veselu kaudzi zāļu. Nekā netieku vaļā no depresijas, neredzu dzīvei jēgu, — saka mana paziņa. Skrienu un skrienu, ķeru, grābju, bet sirdī tāda tukšuma sajūta.
Naudas knapi pietiek tikai eksistences nodrošināšanai, — sūrojas divu pusaudžu māmiņa. — Bet es negribu vēderam vien kalpot. Reizēm pat negribas dzīvot.
Ko es viņām varu atbildēt? Vien — pacieties…, meklē jaunas iespējas…, citiem ir vēl sliktāk… gan jau būs labāk!
Jā, šis ir bagāto laiks — viņiem, piemēram, cenu kāpums degvielai tādas “pupu mizas” vien ir. Bet maznodrošinātie un pensionāri ķer pēc sirdsdrapēm, jo zina — cena augs visam, un, izejot no veikala, ilgi būs jādomā, kur pazudis “piecītis”.
Katram ir sava dzīves un laimes recepte. Kas dažam šķiet pasaules gals, tas citam jauna iespēja kaut ko savā dzīvē mainīt. Labi dzīvot grib visi. Un katrs to mēģina savā gaumē. Diemžēl ne visiem tas izdodas. Tad cilvēks izvēlas kardinālu rīcību.
Statistikas dati liecina, ka pērn Latvijā 565 cilvēki izdarījuši pašnāvību, divi no viņiem — bērni vecumā līdz 14 gadiem. Vairums no labprātīgi nāvē aizgājušajiem bija darbspējas vecumā (no 15 līdz 59 gadiem).
Lai samazinātu lielo pašnāvību skaitu Latvijā un risinātu citas garīgās veselības problēmas, Veselības ministrija izstrādājusi pamatnostādnes iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai 2006. — 2016. gadā. Pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā ministrija izstrādās rīcības plānu, lai tās realizētu. Nezinu gan, kāpēc jāsacer tik ilglaicīgi projekti, ja cilvēks kaut cik normāli grib dzīvot jau rīt.
Mums katram dota viena dzīve un nav laika gaidīt, kad piepildīsies partiju saulainās tāles paredzējumi.
