Jaunie vecāki, kuriem dzimtsarakstu nodaļās no šīgada 1. janvāra izsniedz bērnu dzimšanas apliecības, gan priecājas par pašu faktu, bet ne par tā tehnisko apliecinājumu. Un kā gan lai jūsmo par vienkāršu melnbaltu datorizdruku uz parasta papīra A4 formātā? Gribētos taču, lai šis cilvēka dzīvē pirmais dokuments būtu īpaši noformēts. To taču vecāki, paši un vēlāk pēcteči rūpīgi glabās vairākās paaudzēs.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no jaunajiem vecākiem esot saņēmusi daudz sašutuma pilnu vēstuļu, kurās viņi protestē pret tādu valsts attieksmi. Tāpēc arī pati ķērusies pie analogas vēstules rakstīšanas un nosūtījusi to tieslietu ministram Jānim Bordānam. Vēstulē Āboltiņas kundze aicina atbildīgo ministru dot iespēju vecākiem dzimtas arhīvā saglabāt pienācīgi noformētu bērna dzimšanas apliecību. Pat par uzņēmuma reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā vai nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā izsniedz noteiktas formas un uz īpašas veidlapas nodrukātu apliecinājumu. Bet pasaulē ienākušajam cilvēkam — tikai plānu lapeli! Vai tā mēs viņus savā vidū gaidām?
Nesaprotu, kāpēc Latvijā tā notiek — viss, kas bijis agrāk, noteikti jāizmet miskastē, lai pēc tam atkal rakņātos pa tās saturu un secinātu, ka būs vien labs tas pats vecais. Bija taču iepriekš pietiekami labas dzimšanas apliecību veidlapas, taču ievajadzējās tās nomainīt. Milzīgs līdzekļu un papīra ietaupījums? Tieslietu ministrijā taisnojas, ka tas darīts, lai nodrošinātu dokumentu elektronisko apriti un elektroniskā paraksta izmantošanu. Esot arī ļoti noslogoti, un izdrukāt lapiņu esot vienkāršāk. Jā, varētu domāt, ka mums Latvijā gadā bērnu dzimst simtiem tūkstošu…
Tas pats notiek ar tautības ierakstu pasē. Nesen mainīju pasi un jautāju, vai varētu tajā ierakstīt tautību. Nē, nav paredzēts — man atbildēja. Tagad uzzinu, ka no 1. aprīļa vai pat agrāk to varēšot gan, jo nupat 29. janvārī pieņemti grozījumi Personu apliecinošo dokumentu noteikumos. Tikai vajagot naudu, lai sapirktu jaunus printerus un citus aparātus. Kur tad vecie palikuši? Tos izmantojot, lai pasēs iedrukātu ierakstus par bērniem. Bet līdz 2011. gada aprīlim taču viss bija — gan atļauja, gan iespēja ierakstīt pasē tautību, ja cilvēks to vēlas. Arī bērnus agrāk pasē ierakstīja. Kāpēc to vajadzēja atcelt? Tikai tāpēc, ka citās Eiropas Savienības valstīs tā nedara? Nu un, ja nedara?
Gaidīsim nākamo ačgārnību. Esam pie tā jau pieraduši — to, ko viena Saeima pieņem, nākamā noteikti atceļ. Nekādas pēctecības un tālākvirzības.
