Aizkraukles novada pašvaldības vadība pēc habilitētā ķīmijas doktora Ivara Kalviņa vērtējuma saņemšanas par plastmasas pārstrādes ražotnes kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību nosūtījusi vēstuli Madonas reģionālajai vides pārvaldei, lūdzot pagaidām atlikt B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu.
Pārmet politisko teātri
Aizkraukles novada domes sēdē deputāte Ludmila Ušakova lūdza sasaukt domes paplašināto ārkārtas sēdi, lai pārskatītu domes 2018. gada lēmumu, kurā Zviedrijas firmai tika atļauta plastmasas pārstrādes ražotnes atvēršana Aizkrauklē, Bitēnu ielā 14, ar nosacījumu — ja būvvalde to akceptēs. Taču firma, šķiet, nemaz negrasās būvvaldei iesniegt dokumentus. Kā deputātei telefoniski skaidrojusi Madonas reģionālās vides pārvaldes speciāliste Dace Rudusa, firma varēs sākt darbību Aizkrauklē, ja saņems B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, jo dome rūpnīcas darbību ir atļāvusi un tas nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.
Domes sēdē Ludmila Ušakova atbalstu neguva. Domes vadība un dažs deputāts viņai asi pārmeta, ka tas ir politiskais teātris, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Savukārt deputāte aicināja padomāt par iedzīvotājiem un viņu veselību.
Einārs Zēbergs norādīja, ka neviena ražošana nav iespējama bez piesārņojošās darbības. Deputāts Guntis Jankovskis netic, ka ražotne ikdienā izpildīs tādus pašus noteikumus kā līdzīgas ražotnes Norvēģijā, tāpēc jau esot izvēlēta Latvija.
Maina savu nostāju
Tā kā Madonas reģionālā vides pārvalde lūdza iesniegt argumentētus priekšlikumus, kāpēc nedrīkstētu dot B kategorijas atļauju, Ludmila Ušakova jau iepriekš bija lūgusi ražotnes projektu izvērtēt profesoram, bijušā Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram Ivaram Kalviņam. Vērtējumu viņa saņēma pēc domes sēdes. Pēc Ivara Kalviņa rekomendācijas izlasīšanas domes vadība savu nostāju mainīja.
“Aizkraukles novada pašvaldība nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts vides dienesta Madonas reģionālajai vides pārvaldei, lūdzot pagaidām atlikt B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu. Tikai pēc neatkarīgu ekspertu vērtējuma saņemšanas dome spriedīs, vai atļaut Aizkrauklē atvērt SIA “DNS processing” plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu,” teikts pašvaldības paziņojumā.
Var radīt orgānu
neatgriezeniskus bojājumus
Ivars Kalviņš, habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, savā vērtējumā atzina, ka negatīvās ietekmes uz vidi novērtējums un vides aizsardzības jautājumi nav pilnībā izvērtēti un rasti pārliecinoši risinājumi, lai cilvēku un vides veselība netiktu nopietni apdraudēta.
“Ražotne galvenokārt pārstrādās datoru un citu elektronisko izstrādājumu plastmasas detaļas, kuras tiks smalcinātas, šķirotas, attīrītas un termiski pārstrādātas granulās 190 — 250 grādu temperatūrā. Diemžēl elektronikas izstrādājumiem visbiežāk lietotais polimērs (plastmasa) ir polikarbonāta plastmasa (polikarbonāts), kas tiek ražota no tādas bīstamas vielas kā bisfenols-A. Tā kā polikarbonāta un cita veida plastmasas karsējot daļēji depolimerizējas (sadalās sastāvdaļās), tad to termiskās granulēšanas laikā izdalās tie monomēri (izejvielas), no kuriem šie polimēri ir iegūti. Polikarbonāta plastmasas gadījumā tas ir bisfenols-A, polistirola gadījumā — stirols, no butadiēnas/akrilonitrila plastmasas — akrilonitrils utt. Šīs ir cilvēka veselībai ļoti bīstamas vielas, kas var radīt vēzi, centrālās nervu sistēmas, aknu, nieru, sirds, smadzeņu un vairošanās un citu orgānu neatgriezeniskus bojājumus. Bisfenols-A, piemēram, ir cilvēka dzimumhormoniem līdzīga viela, kas iedarbojas uz cilvēka endokrīno (hormonālās regulācijas) sistēmu ārkārtīgi mazās koncentrācijās, neatgriezeniski izmainot tās darbību. Tāpēc bisfenolu-A saturošu plastmasu ir aizliegts lietot zīdaiņu barošanai vai dzirdināšanai domātās pudelēs un citos traukos, kas domāti bērnu pārtikas iepakojumiem,” raksta Ivars Kalviņš. “Akrilonitrils un stirols savukārt izraisa vēzi un bojā aknas un smadzenes un ir pieskaitāmas pie visai bīstamām cilvēku veselībai vielām. Šo iemeslu dēļ šādu plastmasu utilizācijas ražotne būtu izvietojama tālu no dzīvojamām mājām, it īpaši no bērnudārziem un skolām.”
Visbīstamākie ir izgarojumi
Ivars Kalviņš atzīst, ka visbūtiskākais jautājums ir izgarojumu, kas rodas plastmasu karsēšanas (kausēšanas) un granulēšanas laikā, pilnīgas sadedzināšanas problēma, lai pilnībā izslēgtu to nenokļūšanu apkārtējā vidē. “Šis aspekts projektā ir visai vāji atspoguļots, un tajā nav norādīti sasniedzamā atsūkto tvaiku sadedzināšanas efektivitāte pie jaudas 500 m3 gāzu stundā. Ogļu filtru spēja attīrīt dūmgāzes projektā norādīta kā 80%, kas nozīmē, ka gaisā nokļūs vismaz 1000 m3 nepilnīgi attīrītu gāzu stundā, kas, visticamāk, saturēs bisfenolu-A un citus bīstamos piesārņotājus. Paredzēts, ka putekļveida plastmasas daļiņas, kas tāpat ir bīstamas strādājošo veselībai, netiks atsūktas un savāktas, bet nokļūs apkārtējā vidē. Pie ražotnes jaudas, kas ražošanas procesā ģenerēs ap 1000 tonnām smalcinātas plastmasas gadā, projektētais putekļu daudzums būs ap 1,36 tonnām. Šāda daudzuma putekļu nokļūšana apkārtējā vidē apdzīvotā vietā un ūdenstilpju aizsargājamajā zonā apdraud ne tikai Aizkraukles iedzīvotājus, bet arī citus Latvijas reģionus lejpus Aizkraukles. Līdz ar to rekomendēju, pirms pieļaut augšminētās ražotnes izveidi Aizkraukles pilsētā, ūdenstilpņu aizsardzības zonā, veikt nopietnu ietekmes uz vidi novērtējumu.” ◆
