Sakarā ar PVN likmes paaugstināšanu tūrisma pakalpojumiem no 5 līdz 21 procentam “Staburags” aptaujāja rajona uzņēmējus par aizvadītajā gadā paveikto un prognozēm nākamajai tūrisma sezonai.
Tūrisma aģentūras Makrel Travel vadītāja Baiba Lūse:
— Aizkrauklē mēs esam nevis tūrisma informācijas centrs, bet informācijas punkts. Iebraucēji, meklējot noderīgu informāciju par atpūtas iespējām rajonā un pilsētā, vēršas pie mums. Cik mūsu spēkos — palīdzam. Viesu māju saimnieki ne vienmēr vēlas lielu reklāmu un nepārtrauktu viesu pieplūdumu. Pārsvarā viņi strādā ar jau patstāvīgajiem klientiem.
Viena no jaunākajām atpūtas vietām Aizkraukles rajonā ir “Makšķernieku paradīze” un “Valteri”. Jaunatvērtās tūristu mītnes par apmeklētāju trūkumu var mazāk sūdzēties, bet tām kuras strādā vairākus gadus, šobrīd jāpadomā, kā samazināt izdevumus, paplašināt pakalpojumu klāstu.
Šobrīd lielāks klientu pieplūdums ir viesu mājās kuras uzceltas tuvu upei vai ezeram, netālu no sabiedriskā transporta pieturām, galvenajiem ceļiem.
Protams, labākā kārtībā ir tās saimniecības kas kredītus paspējušas atmaksāt un tagad nav jāuztraucas par ienākumiem.
Pamatīgs belziens tūrisma biznesam bija PVN likmes paaugstināšana tūrisma pakalpojumiem no 5 līdz 21 procentam. Uz ceļojumu aģentūru šis sadārdzinājums neattiecas, bet viesnīcu biznesu tas ietekmē būtiski. Ceļojumi uz ārzemēm joprojām ir par pērnā gada cenām, tie varētu kļūt pat lētāki sakarā ar degvielas cenu kritumu.
Arī mūsu aģentūru plānojam pārcelt uz mazākām telpām.
Pagājušajā gadā mūsu firmas pakalpojumus izmantojuši 900 rajona iedzīvotāju. Janvāris arī sācies cerīgi, cilvēki pieteikušies tuvākiem un tālākiem ceļojumiem.
Pērn bijām “Top 50” skaitā Baltijas valstu ceļojumu aģentūru vidū. Šogad ceram noturēties vismaz pagājušā gada līmenī.
Sērenes pagasta brīvdienu mājas “Iecavnieki” īpašniece Gunta Rupenheite:
—Lauku tūrisma biznesā darbojamies trīs gadus. Pēdējā laikā apmeklētāju skaits ir sarucis. Pagājušajā gadā pie mums mitinājās strādnieki, kuri atjaunoja netālu esošos vācu karavīru kapus, telpas izīrējām pasākumiem — absolventu salidojumiem, firmu ballītēm, dzimšanas dienām. Šogad pirmais mēnesis ir ļoti kluss. Pakalpojumu cenas, lai arī nodokļi palielināti, ir tādas pašas kā pērn. Orientējamies uz iedzīvotāju vidusslāni piedāvājot demokrātiskas cenas un plašas atpūtas iespējas visu vecumu cilvēkiem. Strādniekus nealgojam, tiekam galā saviem spēkiem. Protams, ir paņemti kredīti, esam nobažījušies kā tos atmaksāt. Pašlaik turamies pārdodot citus īpašumus.
Valdis Padoms, Aizkraukles pagasta viesu nama “Valteri” īpašnieks.
— Mūsu viesu māja pabeigta nesen. Sieva šo ideju atbalstīja, un mēs nolēmām riskēt. Māju būvēja strādnieki no Latgales, bet daudz darba celtniecībā esmu ieguldījis arī pats. Apkārtni iekārtoja sieva. Daļa bija pašu līdzekļiem, daļu aizņēmāmies bankā.
Klienti pārsvarā ir rīdzinieki, no Aizkraukles rajona — mazāk. Esmu domājis par aktīvas atpūtas iespējām, izveidoti futbola, basketbola, volejbola, strītbola laukumi. Tā kā esam Daugavas tuvumā, iespējams iznomāt laivas.
Ja sūdzēsies, ka slikti, nekas no tā nemainīsies. “Iegrieza” PVN likmes paaugstināšana, bet mūsu pakalpojumu cenas nav no augstākajām. Ir līmenis, līdz kuram var runāt par atlaidēm, nevar nebeidzami pazemināt cenas, citādi neatmaksājas pat telpas uzturēt.
Pārāk neiedziļinos tajā, kas notiek apkārt. Daru savu lietu, ticu veiksmei.
Uzskatu, ka tie cilvēki, kuri varēja atļauties atpūsties pirms krīzes, darīs to arī turpmāk. Varbūt kāzas nebūs ar tik kuplu viesu skaitu, bet nekas jau neapstāsies.
Gribētos vairāk apmeklētāju, bet pašlaik nākotnē raugos pozitīvi. Uzskatu, ka svarīga ir vieta. Pilsētas tuvumu te nejūt, lai gan esam netālu, līdzās ir dzelzceļš, Rīgas — Daugavpils šoseja.
Par pagājušo pusgadu sūdzēties nevaru, klienti bija. Redzēs, kas mainīsies sakarā ar PVN palielināšanu. Šīgada vasarai pieņemtas rezervācijas kāzām.
Mājās vietas pietiek 30 cilvēku lielai grupai. Vasarā, ierēķinot telšu vietas, skaitu var dubultot.
Viesu māja nav vienīgais ienākumu avots, bet, protams, gribētos, lai iecerētais īstenotos. Ja situācija krasi mainītos, nespētu atmaksāt kredītu, māju izmantotu kā dzīvojamo savai ģimenei. Esmu par to domājis jau māju ceļot.
Tas attiecas uz materiālu izvēli, mēbelēm, interjeru. Gribējās, lai sajūtas te ienākot, nebūtu tādas, kā ieejot ar rigipsu un laminātu izklātās istabās. Te viss ir dvēselei, baudāms acīm, īsts un dzīvs.
