Zirga auļiem aiztraucas gads. Laiks jautāt — kāds biji tu pats?
Zirga auļiem aiztraucas gads,
Laiks jautāt — kāds biji tu pats?
Kam garām skrēji, ko neredzēji?
Vizbuļu acīm cīruļus skatīji,
Pieneņu saulītēs vasaru vadīji,
Rudzpuķu ziediem vārpu glāstīji?
Bet varbūt kāju pie zemes cirti,
Lai nodreb zeme — tas es!
Vai, nokāris galvu, savu nastu vilki,
Pārdomā pats, kāds bijis šis gads?
Cik paldies teikts, cik laba veikts?
Vai melnās dusmās dzelkšņus sēji?
Vai kvēlā naidā eļļu gunī lēji?
Tas bijis — nu attapies pats.
Esi prātīgs un labs,
Ej, piedošanu lūdz,
Tev grēki jāizsūdz,
Lai tālāk dotos un roku sniegtu,
Citiem dāvātu prieku!
