Stučkas rajonu nodibināja 1967. gada 10. janvārī, bet laikraksta pirmais numurs iznāca pēc pāris mēnešiem — 2. aprīlī. Iznāca pilnīgi tukšā vietā — ne žurnālistu, ne telpu, ne mēbeļu.
Stučkas rajonu nodibināja 1967. gada 10. janvārī, bet laikraksta pirmais numurs iznāca pēc pāris mēnešiem — 2. aprīlī. Iznāca pilnīgi tukšā vietā — ne žurnālistu, ne telpu, ne mēbeļu.
Pirmā literārā līdzstrādniece bija Aizkraukles kolhoza dārzniece Aina Podvinska, kuru biju iepazinis Ogres rajona laikraksta ārštata korespondentu mācībās. Pieteicās veterinārārste Ruta Šterna, kura īsu laiku bija strādājusi Preiļu rajona avīzes redakcijā. Viņas vīru norīkoja par Stučkas rajona galveno veterinārārstu. Pēc ilgām pārdomām no Zemkopības institūta atnāca filoloģe Aina Švēde. Anatolijs Stafeckis ieradās ar partijas rekomendāciju. Pēc kāda laika redakcijai ierādīja vienu telpu apmēram 18—20 m2 platībā otrajā stāvā Lāčplēša ielā 4, ēkā, kur tagad ir “Staburaga” redakcija. Grāmatvede, korektore un šoferis bija ogrēnieši.
Tā sākumā strādājām nepilnā sastāvā, bet avīzei bija jāiznāk tāpat kā šodien “Staburagam” — trīs reizes nedēļā. Drukājām Ogrē, manuskriptus rokrakstā tipogrāfijas saliktuvei sūtījām ne jau pa faksu vai teletaipu, bet ar to cilvēku starpniecību, kuri strādāja Stučkā, bet dzīvoja Ogrē. Stučkas tipogrāfijas—redakcijas ēkas būvlaukumā pirmo kubikmetru grunts ekskavators izcēla tikai 1971. gada marta vidū, valsts komisija to ekspluatācijā pieņēma 1972. gada 12. janvārī. Redakcijas darbinieki savās telpās pārcēlās 14. februārī, bet avīzes pirmo numuru varējām iespiest 18. februārī.
Redakcijas darbinieki, tāpat kā tagad “Staburagā”, bija jauni cilvēki. Augstākā (citā profesijā) izglītība bija tikai diviem, pārējie literārie darbinieki žurnālistiku studēja neklātienē, arī es un mans vietnieks Anatolijs.
Pēc trīspadsmit prombūtnes gadiem (strādāju preses izdevumos Rīgā), kad virinu “Staburaga” redakcijas durvis (ar SIA “Staburags” laipnu atbalstu te veido Aizkraukles novada domes laikrakstu “Domes Vēstis”), satieku tur jaunus cilvēkus — jaukas, smaidīgas meitenes, izveicīgus zēnus, un, izrādās, daļa no viņiem žurnālistiku studē neklātienē. Vēsture atkārtojas.
Man ir patīkami, ka “Staburagā” ir divas Silvijas, vienai no viņām šī rajona laikraksta redakcija ir pirmā un vienīgā darbavieta. Tā ir galvenā redaktore Silvija Piļka, kuru savulaik pieņēmu darbā redakcijā pēc Latvijas Universitātes beigšanas un ar kuru kopā ilgus gadus nācās strādāt. Izrādās, “Staburagā” ir trīs Irēnas! Es pazinu tikai savējo grāmatvedi Irēnu Beketovu. Ar otru Irēnu nu jau gandrīz gadu kopīgi veidojam “Domes Vēstis”.
“Staburaga” reportieris, neklātienes students Kaspars savam kārtējam kursadarbam Latvijas Universitātē izvēlējies uzrakstīt “Komunisma Uzvaras” vēsturi un man vaicāja, kāpēc toreiz tik maz rakstīja par vienkāršiem cilvēkiem, bet vairāk cildināja partijas funkcionārus, komunistiskā darba triecienniekus un citus varoņus.
No pirmā acu uzmetiena viņam tā varētu likties, jo viss, par ko tajā laikā rakstīja prese, bija stipri politizēts. Sākot no pionieru “uguntiņām”, nedabiski samākslotiem komunistiskajiem saukļiem un lozungiem un beidzot ar apzinātiem meliem, kad piespiedu kārtā visos masu saziņas līdzekļos lielkrievu šovinismu deklarēja gandrīz par tautu draudzību, kad padomju karaspēka okupētajā Afganistānā pastrādāto zvērību rīkotājus lielā un mazā prese dēvēja par kauju varoņiem.
Katru gadu augustā avīzē plaši rakstīja par Vietalvas kaujām, bet ne vārda nebija par Moras kaujām tajā pašā 1944. gadā Rīgas pievārtē, jo Moras kauju fenomens Rīgas “atbrīvotāju” vēsturiskajos ziņojumos vienkārši tika noklusēts. Par to Latvijas prese ziņoja tikai Atmodas laikā.
Tā ir pagātne. Kāds gudrs filozofs teicis, ka pagātne ietekmē mūsu izpratni par tagadni un savukārt tagadne pārveido mūsu uzskatus par pagātni. Katram no mums ir sava pagātnes pieredze.
Sirsnīgi apsveicu visus savus bijušos kolēģus!
Šajā agrā pavasara noskaņā laikraksta “Staburags” redakcijas kolektīvam novēlu ar dabas dotās enerģijas strāvojumu un pašu jaunības spēku dzīvot un kalpot savai galvenajai misijai — sniegt lasītājam operatīvu un aktuālu informāciju.
Kazimirs Daņiļevičs, Aizkraukles novada domes laikraksta “Domes Vēstis” redaktors, Stučkas rajona laikraksta “Komunisma Uzvara” pirmais redaktors
