Karstais laiks jau licis pasvīst ne vienam vien — kairinājumu galvas ādai netrūkst, bet blaugznas vasarā ir retāka parādība. Iespējams, tādēļ, ka vasarā tomēr ēdam veselīgāk un kustamies vairāk — dermatoloģe Zinaīda Plavoka norāda uz iemeslu, kas it kā ir diezgan patālu no galvas.
Galva nav izņēmums
Šūnas mirst katru dienu, galvas āda nav izņēmums, taču parasti tas notiek tā skaisti un nemanāmi, atmirušās pat nevar nosaukt par plēksnītēm, ja vien tās piecas, sešas dienas nekrājas matos — neķemmētos un nemazgātos. Ja lobīšanās kļūst izteiktāka un pamanāma, cilvēks sāk vaimanāt par blaugznām un meklē risinājumu. Vislabāk, ja to dara ar izpratni.
Z. Plavoka atgādina, ka blaugznu gadījumā vainīga ir sēnīte, kas sastopama kā daļa no ādas mikrofloras un lielākoties problēmas nesagādā. Taču daudz kas var sagādāt sēnītes attīstībai labākus apstākļus, un tad tā jau sagādās diskomfortu.
Starp populārākajiem — tauku dziedzeru pastiprināta darbība, kas var būt saistīta ar pārejas vecumu un dzimumbrieduma sākšanos (bērniem līdz 12 gadiem blaugznas nav izplatītas), pastiprināta svīšana veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu vai hormonālu pārmaiņu gadījumos u. c.
Meklējot īsto vainīgo, jāatceras, ka galva nav izņēmums arī tādā ziņā, ka āda faktiski ir lielākais cilvēka izvadorgāns, kas atbrīvo no vielmaiņas blakusproduktiem — ja cilvēks ēd treknu, asu un saldu, maz lieto šķidrumu, arī ādai ir lielāka slodze.
Kā jebkuram orgānam, arī ādai svarīga ir laba apasiņošana, kas šajā gadījumā nozīmē labu perifēro asinsriti — to bremzē smēķēšana, bet veicina masāža. Var izmantot speciālus galvas masētājus, bet lieliski šiem nolūkiem kalpo arī vienkārša, bet pietiekami rūpīga matu ķemmēšana.
“Ja cilvēkam ir problēmas ar zarnu mikrofloru, kuņģa zarnu traktu, tas nereti atainojas ādas problēmās, tostarp kā blaugznas. Taču vispirms gribas novērst blaugznas, jo tās ir redzamas, cīnīties tikai ar sekām. Tas, protams, ir svarīgi, bet problēmas cēlonis jau nekur nepazūd. Jāizvērtē uztura paradumi, dzīvesveids,” atgādina ārste.
Ir gadījumi, kad blaugznu novēršanai efektīvāka var būt vizīte pie gastroenterologa, nevis dermatologa.
Populārzinātniskajā literatūrā lasāms par pētījumiem, kas ieteic seborejas dermatīta ārstēšanā lielāku uzmanību pievērst diētai, kuņģa zarnu mikrofloras un normālas darbības atjaunošanai, pretsēnīšu preparātiem atvēlot otršķirīgu lomu. Pietiekams laktobaktēriju daudzums nodrošinot nepieciešamās vielas, lai organisma imūnsistēma labāk darbotos un blaugznu izraisošās sēnītes nedotos uzvaras gājienā.
Izteiktas blaugznas var būt arī dažu neiroloģisku saslimšanu gadījumā, piemēram, ja ir Parkinsona slimība.
Izvēlēties
pareizo
Izvēloties matu kopšanas līdzekļus, vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai atbilstībai matu tipam — sausiem vai taukainiem matiem u. tml., bet arī ražotājam un izplatītājam, tirdzniecības vietai. Skaistumkopšanas industrijā tāpat var saskarties ar “krutku”, viltojumiem, kas, iespējams, lielu skādi nenodarīs, taču nebūs tik kvalitatīvi un efektīvi kā oriģinālražojumi.
Pretblaugznu šampūni pēc sava iedarbības tipa mēdz būt pretsēnīšu, skrubji un bagātināti ar dažādiem ekstraktiem, piemēram, darvas, kas samazina taukainību, turklāt palēnina sēnīšu savairošanos. Eksistē arī vairāku veidu losjoni, ko iemasēt galvas ādā, un krēmi ar pretblaugznu efektu.
Ja saviem spēkiem ar blaugznām nav iespējams tikt galā, parādās apsārtuši plankumi vai brūces ādā, noteikti jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks, vai problēma nav kāda cita saslimšana un kurš tieši no sēnītes veidiem ir aktivizējies.
Daži kungi gados mēdz jokot — statistikas dati, ka blaugznas samazinās vecuma grupā pēc 50, ir balstīti uz to, ka tajā grupā samazinās arī matu izplatība.
