Par Latvijas 2004. gada putnu izraudzīts baltais stārķis, kura ligzdošanas vietās nākamgad veiks jau sesto starptautisko uzskaiti.
Par Latvijas 2004. gada putnu izraudzīts baltais stārķis, kura ligzdošanas vietās nākamgad veiks jau sesto starptautisko uzskaiti.
Lauksaimniecības zemes apdzīvotājs stārķis ir sava veida vides situācijas rādītājs — ja stārķu ir daudz, tad ar šo putnu “barības objektiem”, galvenokārt kukaiņiem, viss ir kārtībā, tāpat arī ar vides kvalitāti.
Pirmā starptautiskā stārķu ligzdu uzskaite notika 1934. gadā, Latvija piedalījusies visās uzskaitēs. Galvenie stārķu ligzdu skaitītāji Latvijā bijuši skolēni, taču iepriekšējā uzskaitē iesaistījās arī elektrotīklu darbinieki, pastnieki un citi iedzīvotāji. Stārķu ligzdas vēlams skaitīt divos posmos — pirmo reizi pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu un ligzdas labi samanāmas, un atkārtoti jūlijā, kad stārķēni paaugušies un var noteikt arī mazuļu skaitu. Uzskaites rezultātus plānots apkopot 2005. gadā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta “Baltais stārķis” vadītāja Māra Janaus atgādina, ka 20. gadsimtā stārķu skaits krasi samazinājās, dažās Rietumeiropas valstīs šie putni izzuda pavisam. Taču no 1984. līdz 1994. gadam balto stārķu skaits atkal palielinājās gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstīs. Šobrīd Latvijā ligzdo aptuveni 10 000 balto stārķu pāru.
Galvenie šo putnu izzušanas iemesli ir ķimikāliju izmantošana lauksaimniecībā un mitrāju iznīcināšana, daudzi stārķi iet bojā arī elektrības vados. Stārķu skaita palielināšanos Latvijā un kaimiņos noteica sociālisma un kolhozu sabrukums, kā dēļ krasi samazinājās ķīmisko vielu lietošana, kas vairoja kukaiņu skaitu, savukārt meliorācijas apjomu sarukšana palielināja mitrāju platības.
Stārķu apdzīvotās teritorijas plešas no Sanktpēterburgas apgabala un Igaunijas ziemeļiem līdz Āfrikas ziemeļiem, kur viņi ligzdo, un aptver arī gandrīz visu pārējo Āfrikas daļu, kas ir stārķu ziemošanas vieta.
DELFI
