Otrais lūsis mednieka Gunāra Prostakova mūžā.
Otrais lūsis mednieka Gunāra Prostakova mūžā
Mednieku kluba “Dižmednis” medniekiem, kuri medī Kokneses pagastā, 2007. gada pēdējās medības 29. decembrī bija ļoti veiksmīgas — mežacūku medību laikā negaidīti izdevās nošaut lūsi. Lielo meža kaķi nomedīja viens no pieredzējušākajiem medniekiem Gunārs Prostakovs.
Jau piektdien medniekus māca nemiers. Ilgāku laiku nebija snidzis, un arī laika prognozē aukstu laiku, līdz ar to arī sniegu, nesolīja. Tomēr piektdien sāka snigt. Vīri, mazliet satraukti, zvanīja viens otram, lai vienotos par medībām.
Sestdienas rīts atausa apmācies un silts. Naktī nolijušais lietus lielāko daļu sniega bija izkausējis, tomēr mednieki apņēmības pilni devās uz mežu. Uzmanīgi pētīja katru ceļu un stigu, lai atrastu mežacūku pēdas. Izdevās atrast vietu, kur rīta agrumā meža ceļu bija šķērsojis vismaz 15 dzīvnieku liels bars. Siltā laikā mežacūkas nemēdz gulēt, bet aktīvi barojas un ir ļoti tramīgas. Tāpēc ar lielu piesardzību mednieki mēģināja mežacūku baru ielenkt. Tas izdevās. Dzīvnieki bija apmetušies egļu biezoknī. Kavēties vairs nevarēja. Pēc īsas apspriedes mednieki steidza ieņemt vietas uz pārejām, kur pēc iztraucēšanas varēja doties mežacūkas. Mirkli nogaidījis, pa mežacūku pēdām devās arī dzinējs ar suņiem.
Mokošs gaidīšanas brīdis, un kādā masta malā atskanēja šāvieni. Pēc mirkļa viss jau bija galā. Medību vadītājs pulcināja medniekus, un visi devās uz vietu, kur notika šaušana. Izrādījās, ka Gunārs Prostakovs nomedījis ne tikai mežacūku, bet arī lūsi.
Prāvais meža kaķis vispirms bija izlēcis starp diviem citiem medniekiem — Egīlu Geršebeku un Juri Vagoliņu.
— Redzēju, kā lūsis izlēca uz mednieku līnijas, taču kolēģa virzienā pat tēmēt nedrīkst, — stāsta Egīls Geršebeks. — Tajā brīdī Juris sakustējās, un lūsis ielēca atpakaļ mastā.
Jau pēc mirkļa viņš šķērsoja masta stūri un izskrēja tieši pretī Prostakova kungam. Viņš raidīja precīzu šāvienu. Vēl pēc mirkļa starp tām pašām eglītēm, kur pirms mirkļa izlēca lūsis, iznāca mežacūka. Vēl viens precīzs šāviens, un medības bija beigušās.
Prostakova kungs stāsta, ka šis ir otrais lūsis, kuru savā garajā mednieka mūžā viņš nomedījis. Pirmo viņš nošāva Kokneses apkaimē pirms gandrīz 30 gadiem. Toreiz nomedītais lūsis bija izcila trofeja. Baltijas medību trofeju izstādē lūšāda ieguva augstāko atzinību, bet pēc tam izstādē Eiropā arī pasaules klases zelta medaļu.
Nule nomedītais dzīvnieks ir krietni mazāks. Gunārs Prostakovs lēš, ka trofeja varētu būt bronzas medaļas vērta, taču precīzi to varēs pateikt tikai pēc tam, kad āda būs apstrādāta.
***
fakts.
– Lūšu medības Latvijā sākās 1. decembrī un ilgs līdz 31. martam.
– Šajā medību sezonā Latvijā ļauts nomedīt 94 lūšus.
– Sēlijas virsmežniecībā šajā sezonā drīkst nomedīt 5 lūšus.
– Aizkraukles rajonā jau nomedīti 2 lūši.
