Vecbebru profesionālajā vidusskolā tos, kuri apgūst bitenieka arodu, klātienē neuzņem, bet no pagājušā gada izveidota neklātienes programma. Četru gadu vietā tagad pie profesionāla biškopja “papīriem” var tikt gada laikā.
Otro gadu Vecbebru profesionālajā vidusskolā ir akreditēta un licencēta neklātienes programma biškopjiem. Lai to apgūtu, jābūt vismaz vidējai izglītībai. No pērn mācīties gribētājiem astoņi bija pat ar augstāko izglītību. Šogad — seši. Nokārtojot eksāmenu, biškopji saņem 3. kvalifikācijas līmeņa apliecības, kas ir pilntiesīgs lauksaimnieciskās izglītības dokuments un kā apliecinājums noder, piemēram, piesakoties Eiropas Savienības projektiem.
Neviena
bezdarbnieka
Pirmajā gadā mācībām pieteicās 22, bet eksāmenus kārtoja 17 cilvēku. Vislielākais interesentu skaits bija no Rīgas un Rēzeknes puses un tikai viens no bijušā Aizkraukles rajona teritorijas — Kokneses novada. Jaunais mācību gads sācies 20 audzēkņiem. Lai arī pirmās nodarbības jau notikušas, joprojām ir brīvas vietas, un bitenieku pulciņš varētu būt vēl kuplāks, nekas nav nokavēts.
Skolas direktors un pasniedzējs Jānis Bakmanis teic, ka biškopim šobrīd darbu atrast nav problēmu, bet kāpēc strādāt citam, ja to var darīt pats sev? Prognozes, ka apmācībām pieteiksies bezdarbnieki, neesot piepildījušās. Otrais gads, un neviens nav pieteicies. Tieši otrādi, pārsvarā pieteikušies strādājošie, tāpēc praktiskās nodarbības notiek tikai nedēļas nogalēs.
Kamēr bites guļ
Audzēkņi mācību materiālu saņem e–pastā un arī ieskaites kārto elektroniski. Ar pasniedzējiem satiekas vien praktiskajās nodarbībās nedēļas nogalēs. Ziemas mēnešos, kamēr bites guļ, praktiskās nodarbības notiek reizi mēnesī, bet no aprīļa līdz augustam — divas reizes mēnesī. Vasarā paralēli skolas mācībām jādodas 228 stundas ilgā praksē. Tas gan neattiecas uz profesionāliem biškopjiem, kuriem pašiem desmiti un pat simti saimju. Viņi pie kāda cita praktizēties neies.
Audzēkņu vidējais vecums — ap 40 gadu, cilvēki, kuri kaut ko jau iemācījušies un zināšanas vēlas papildināt, salīdzināt ar citiem. Pirmajā mācību gadā uzņēma arī vidusskolas 11. klases audzēkni. Viņš kvalifikācijas eksāmenu nokārtoja, bet apliecību saņems kopā ar 12. klases atestātu.
Pirmajai grupai kvalifikācijas eksāmenu pieņēma profesionālu biškopju komisija — biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Šteiselis, šīs pašas biedrības instruktors — konsultants Guntars Melnis, Ogres biškopības biedrības valdes locekle Lolita Rudzīte. No 17 audzēkņiem 10 ballu eksāmenos ieguva 12.
Latviešu valodas skolotāja Anita Svoka dalās zināšanās par bišu barības bāzi un māca bišu saimes bioloģiju. Ēriks Mozga izglīto dravošanas un ciltsdarba jautājumos, skolas direktora ziņā — biškopības inventārs, uzskaite un plānošana. Mācību laiks atvēlēts arī darba drošības, ekonomikas, pirmās medicīniskās palīdzības apgūšanai.
Saimju skaitu
dubulto
Biškopību apguva arī Diāna Lapiņa, kura pirms vairākiem gadiem absolvēja Vecbebru profesionālās vidusskolas ēdienu gatavošanas tehnologu nodaļu, strādāja Zviedrijas vēstniecībā par pavāri, bet tagad ar ģimeni pārcēlusies uz laukiem un pievērsusies biškopībai. Kāds cits pirmā gada absolvents — Kārlis Sproģis no Kokneses pagasta — ar biškopību nodarbojās arī iepriekš un mācīties izvēlējās, lai papildinātu praktiskās zināšanas, jo teorija par vairākām ar biškopību saistītām nozarēm jau apgūta augstskolā. Pasniedzēji praktiķi devuši tieši to, kas bija nepieciešams. Tāpēc uzdrošinājies šogad dravu palielināt no 10 līdz vairāk kā 30 saimēm. Kārļa kungs teic, ka šādas mācības gados vecākiem cilvēkiem ir pat ieteicamākas, jo jaunieši, ja arī izvēlas mācīties biškopību, vēlāk pārdomā, un beigās nevajadzīgi izšķiests laiks.
Imanta Kalniņa, skolotāja no Lauberes pagasta, pašlaik ir bezdarbniece, bet vasarā viņas bišu drava palielināta divas reizes, un piecu saimju vietā nu ir desmit. Tas darīts pēc bitenieku mācībām Vecbebru profesionālajā vidusskolā. Iespējams, šī nodarbe palīdzēs pārvarēt bezdarbnieces laiku.
Grupā daudzi bijuši bez priekšzināšanām un pat bez stropa mājās. Gada laikā apgūts ļoti daudz, un kolēģi apliecinājuši, ka tagad var droši nodarboties ar dravniecību. Praktisko nodarbību varējis būt vairāk un ilgākas, jo gribējies zināt visas iespējamās nianses. Imantas kundze teic, ka biškopība viņai ļoti patīk, pat bišu dzēlieni ir bauda: “Brīnos, kur es biju agrāk, kā iztiku bez bitēm?”.
