Secietis Aivis Laiviņš nupat uz dažām dienām bija kļuvis par sarkanmati. Futbola dēļ! Viņš gan atzīst, ka šī sporta veida dēļ būtu gatavs darīt vēl trakākas lietas.
Spilgts futbolists
Stāsts par Aivja pēkšņo imidža maiņu, kad viņš no dabīgi brūnas matu krāsas tika pie tumši sarkanas, ir vienkāršs. Pirms Eiropas futbola čempionāta fināla abi ar draugu Ingaru Stugli slēguši derības: ja čempionātā uzvar Vācija, kas ir Aivja favorītkomanda, Ingars nokrāso sarkanus matus, savukārt, ja uzvar Portugāle — Ingara favorītkomanda, sarkanus matus krāso Aivis. Jau dažas dienas pirms čempionāta noslēguma bija skaidrs, ka Ingars saglabās savu matu toni, jo Vācijas izlase palika trešajā vietā, taču finālspēlē uzvarētāju titulu ieguva Portugāle. Tātad Aivim jākļūst par rudmati!
Abu jauniešu derības izraisīja interesi un līdzjutēju atbalstu arī sociālajos tīklos, un pats Aivis atzīst: pozitīvu emociju netrūka, jo daudziem bija jautri. Un šīs derības noteikti papildinājušas Portugāles izlases fanu pulku: arī vairāki Aivja draugi, skatoties finālspēli, kļuvuši par Portugāles faniem, jo gribējuši redzēt viņu ar sarkaniem matiem. “Man ir īsti draugi!” smej jaunietis.
Solījumu Aivis izpildīja jau nākamajā dienā. Dēlu atbalstīja arī mamma: ne tikai nopirka matu krāsu, bet vēl konsultējās pie frizieres, kura ieteica toni un piebilda, ka koši sarkanus matus, ņemot vērā Aivja dabīgo matu krāsu, iegūt neizdosies, būs jāsamierinās ar tumši sarkanu.
Tāds — glīts sarkanmatis — Aivis piedalījās arī Aizkraukles futbola čempionāta spēlē, viņš patlaban spēlē Aizkraukles komandā “Poila”. Citi futbolisti pat izteikuši atzinību: tev piestāv, atstāj sarkanos! Arī skatītāji tribīnēs ievērojuši rudmati laukumā un pasmaidījuši par viņa jauno imidžu.
Uzticīgs komandai
Aivis atklāj, ka šīs derības nebūt nav mazinājušas viņa simpātijas pret Vācijas futbola izlasi: “Man patīk viņu spēle un domāšana laukumā, arī es spēli redzu līdzīgi. Mans draugs Ingars savukārt atzīst risku, arī sportā, un Portugāles vienība ir šāda neparedzama komanda. Kad slēdzu derības, biju pārliecināts, ka pie sarkaniem matiem tiks Ingars, jo vācieši stabili vienmēr bijuši labākie, arī iepriekšējos čempionātos viņi bija līderi. Taču futbolā svarīga ir arī veiksme — viens sitiens var izšķirt visu. Fortūna šoreiz bija Portugāles sabiedrotā, taču Vācijas izlase tāpat ir vislabākā!”
Jaunietis atklāj, ka sākumā bijusi doma derību dēļ matus nodzīt, taču Ingars šādai idejai nav piekritis — viņam ir diezgan gari mati, un viņš nebijis gatavs no tiem šķirties. Toties puiši ir pārliecināti: nākamajā futbola čempionātā, kurš būs pēc diviem gadiem, viņi noteikti atkal slēgs derības, tikai citā izpildījumā.
Kad jautāju, ko vēl viņš būtu gatavs darīt futbola dēļ, Aivis nosmej: “Vieglāk būtu atbildēt, ko nebūtu gatavs darīt. Esmu aizrautīgs, un man patīk riskēt.”
“Allaž kaut kas jāziedo”
Lai gan jaunietim ir labi sasniegumi vairākos sporta veidos — viņš spēlē florbolu, volejbolu, pirms pāris gadiem pat kļuvis par Latvijas un Baltijas čempionu 1500 metru distancē, taču futbols viņa dzīvē ir sporta veids numur viens. Tajā viņš trenējas jau desmit gadu un pērn ieguvis arī Aizkraukles jaunās futbola cerības titulu. “Kādu laiku futbols bija mana dzīves prioritāte, izkonkurējot pat draugus un mācības,” stāsta Aivis. “Taču bija jābeidz ģimnāzija, jākārto eksāmeni, un tad nācās prioritātes mainīt. Jāapzinās, ka dzīvē allaž kaut kas būs jāziedo. Zinu, ka ar futbolu naudu nepelnīšu, tāpēc vairāk jāpievēršas tieši mācībām.”
Aivis gan bilst: Aizkrauklē ir ļoti labi attīstīta futbola joma bērniem, un tajā liels nopelns ir viņa trenerim Antonam Ciematniekam, kurš izaudzina ļoti labus jaunos futbolistus. Taču, sasniedzot 14 — 15 gadu vecumu, īsti vairs nav, kur spēlēt, jo ne Aizkrauklē, ne tuvākajā apkārtnē nav profesionālas komandas. “Ja tu nedzīvo Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē vai Daugavpilī, futbolista karjera vienkārši apstājas,” uzskata jaunietis. Viņš pats izmēģinājis spēkus, spēlējot pirmās līgas komandā Salaspilī, taču to izdarīt bijis grūti — citreiz dienā bijuši pat divi treniņi, un savienot to ar dzīvi Secē un mācībām Aizkrauklē bijis sarežģīti. “Neesmu šo sapni — spēlēt profesionālā komandā — pilnīgi apracis, bet pagaidām futbolu spēlēju savam priekam,” saka jaunietis.
Nupat Aivis iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur apgūs meža inženiera specialitāti, iekļuvis arī budžeta grupā. “Esmu piedzimis gandrīz mežā, Secei tie ir visapkārt, un līdz ar to profesijas izvēle ir likumsakarīga,” nosaka viņš. Turklāt Jelgavā ir virslīgas futbola komanda, arī Rīga tuvu. “Kas zina, varbūt sanāk futbolu uzspēlēt nopietnāk,” saka jaunietis. ◆
