Aizkraukles rajona padome izteica priekšlikumu novada domei pārņemt savā pārziņā Aizkraukles mākslas skolu, kurā lielākā daļa audzēkņu ir novadā dzīvojošie bērni.
Aizkraukles rajona padome izteica priekšlikumu novada domei pārņemt savā pārziņā Aizkraukles mākslas skolu, kurā lielākā daļa audzēkņu ir novadā dzīvojošie bērni. Pēc ilgām diskusijām panākts kompromiss — skola paliek Aizkraukles rajona padomes pārziņā, bet novada dome piešķir lielāku līdzfinansējumu tās uzturēšanai.
Aizkraukles rajona padome saskaņā ar Izglītības un Pašvaldību likumu Aizkraukles mākslas skolu piedāvāja pārņemt Aizkraukles novada domei. Skolu dibinājusi rajona padome, bet daļa ēkas pieder novada domei. Tās nodošana novadam ierosināta tāpēc, ka no 120 skolas audzēkņiem 90 procentu ir Aizkraukles novada bērni.
Aizkraukles mākslas skola uzmanības krustpunktā nonākusi tieši pēc skolas akreditācijas. Arī kāds no akreditācijas komisijas locekļiem jautājis, kāpēc skola nav domes pārziņā. Tā kā valstī plānots visas skolas, kuras darbojas pašvaldību teritorijā, nodot to pārziņā, tāds pats liktenis būs arī mākslas skolai.
“Par prioritāti esam izvēlējušies slimnīcas rekonstrukciju, un naudu mums vajag slimnīcai — tā nepieciešama daudziem rajona iedzīvotājiem,” saka Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. “Mēs neatsakāmies no līdzfinansējuma, tomēr par mākslas skolu vajadzētu gādāt novada domei.”
Pret to iebilst novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, jo uzskata, ka lēmumu nevajag sasteigt, mācību gada vidū mainot skolas saimnieku un līdz ar to dokumentāciju: “Mācību gada sākumā vai nākamajā gadā novada dome varētu kompleksi pārņemt abas — mūzikas un mākslas — skolas.”
Pēteris Keišs uzskata, ka ne jau skolas pārņemšana ir būtiskākais, bet gan finansēšana: “Novada domei skolas uzturēšanā vajadzētu ieguldīt vairāk naudas. Ielu apgaismojumam novads gatavo projektu par 20 tūkstošiem latu, ieskrūvējiet mazāk spuldžu, tikai par 19 tūkstošiem, un šo summu atvēliet mūzikas skolai.”
Nevienam no pagastu vecākajiem nav šaubu, ka būtu godīgi, ja naudas lietas būtu novada domes pārziņā. Piemēram, septiņi mākslas skolas pedagogi ir aizkrauklieši, un 2000 latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk novada domes kontā.
Izsverot visus “par” un “pret”, Aizkraukles rajona padome un novada dome vienojās par kompromisu, ar kuru apmierināti šķita visi — Aizkraukles mākslas skola šajā mācību gadā vēl paliks rajona padomes pārziņā, bet novada dome iesaistīsies ar lielāku līdzfinansējumu. Skolā nesamazinās mācību programmas, un ne skola, ne tās audzēkņi nekādā ziņā necietīs.