Skrīveru novada kultūras centrā atklāta mākslinieces Edas Dites Brūveres pasteļu izstāde “Man tuva daba”. Līdz februāra vidum būs apskatāmi 22 darbi, kas ļauj atgriezties vasarā.
Skrīverieši Dites Brūveres gleznas var vērtēt jau otro reizi. Pirmoreiz viņas darbi bija izstādīti kopā ar citu mākslinieku gleznām, kas tapušas Sēlijas plenēra laikā.
Māksliniece iemūžinājusi skaistākos vasaras un rudens skatus Jaunjelgavā, Aizkrauklē, Vecpiebalgā, Liepājā, Daugmalē un citur.
Eda Dite Brūvere ar pasteļglezniecību, kas ir viena no grūtākajām glezniecības tehnikām, aizrāvusies 2002. gadā. To veicinājusi piedalīšanās vairākos starptautiskajos plenēros kopā ar tādiem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem kā Andrejs Ģērmanis, Vita Merca, Andris Vītols un citiem.
Eda Dite Brūvere mācījusies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, strādājusi Latvijas Dabas muzejā par mākslinieci—noformētāju, bet no 1993. gada ir “Latvijas pasta” galvenā māksliniece.
Brūveres kundze atzīst, ka glezniecība ir viņas vaļasprieks un reizē nepieciešamība.
— Es vislabprātāk gleznoju plenēru laikā dabā, — saka Eda Dite Brūvere. — Vispirms ieskicēju vienu mirkli, tad mainās gaismas, un es varu pievienot jaunas nianses. Glezna nav fotogrāfija, kurā laiks, šķiet, apstājies. Parasti glezna top triju, četru stundu laikā.
Man patīk gleznot Skrīveru apkaimē, īpaši dendrārijā. Ar pasteļkrāsām darbojos nedaudz vairāk kā 15 gadu. Tas sākās visai vienkārši — man bija draugs — slavens grafiķis Kārlis Cīrulis. Kad Cīruļa kungs aizgāja mūžībā, viņa sieva atnesa un uzdāvināja man vairākas kastes pasteļkrāsu. Vaicāju, ko ar tām darīt, jo tolaik vēl negleznoju. Viņa atteica, ka būšot vien jāglezno. Tā arī notika, jo tik izcilas krāsas nedrīkst atstāt kārbās. Pasteļkrāsas gan ir ļoti trauslas un birstošas. Lai tās fiksētu uz papīra, nepieciešama laka. Tieši pasteļkrāsām domātā ir ļoti dārga, bet es izlīdzos ar lētāko — matulaku. Pārdevējas veikalā gan ir neizpratnē, kāpēc dāma izvēlas lētāko un matiem nebūt ne labāko preci. Es tik pasmejos un pērku! ◆
